Tā visa augstskolāiestāšanāsjezga man uzdzen šermuļus. Klasesbiedru stāsti par gaarajāam rindām mani biedē. Varētu es kādā svētdienas pēcpusdienā viena pati tur aizstaigāt un iesniegt dokumentus, varbūt padzert kapiju, pasūkāt končiņas, uzsist klaču ar sekretārītēm u.tml.

Un vēl man liekas, ka es šovakar piedzeršos. Esmu (no vecāku puses ļoti bezatbildīgi) atstāta viena mājās un šodien nopirktās džina skārdenes pazūd viena pēc otras. Pusotrlitrīgā tonika pudele jau točna tūlīt beigsies.

Ja izdara baigās muļķības, bet neviens par to neuzzina, tās tik un tā ir muļķības?

uz grīdas mētājas apdegušās kājas āda

tā vietā lai nopietni gatavotos rītdienas BS, es sēdu un minu japāņu mīkliņas netā. un visu laiku, kad nokožu pusi šokolādes konfektes un otru atlieku kastē atpakaļ, pēc brīža tā jau ir pazudusi.

pēc šodienas es točna nekad vairs nevarēšu dzemdēt.