letiņš eiropā

Septiņos no rīta izbraucu no Portu. Šoferi te brauc mežonīgi un bremzē pēdēja brīdī, bet par cik šādu stilu ietur visi- īpaši nekādu avārijas situāciju nerodas. Autoostas viņiem ir pasnēptas zem jumtiem un māju pagalmos, lai cilvēki un mašīnas nepārkarstu un netraucētu pilsētai. Pārsēšanās pieturā no manis stundu neatkāpās čigāniete, kas dinģēja pārtiku un naudu. Ņemot vērā, ka viņa dienas laikā šādā veidā nopelna pusi no tā ko es mēneša laikā, es viņai portugāļu valodā paskaidroju, ka esmu nabadzīga ("eu so pobre"- iemācījos dienu pirms abraukšanas). Viņa ignorēja jebkādus manus centienus ignorēt viņu un es sāku latviski viņāi skaidrot pasaules kārtību, paceļot balsi. Manuprāt viņa visu saprata. Novēlāja man salauzt kāju un vispārēju jaunavas marijas muguras uzgriešanu. Pilsētā man sagaidīja draga draugs, kurš izvadāja mani pa pilsētu, parādīja skolu un aizveda uz kojām. Nekādas administrācijas daļas šeit nerunā angliski. Mans jaunais visu nokārtoja un sameklēja vēl fantastisku istabas beidreni. Mana angļu valoda peitiktu vismaz trijiem portugāļu mūžiem.