1. Marts 2016

• 1.3.16 01:16
• Tā. Tīrības lēkme vainagojās ar iztrenkātiem putekļiem, noberztu un sakārtotu virtuves palodzi. Izvāktu vienu koridora kaktu, sakārtotu dvieļu skapīti vannasistabā, izberztu podu, izlietni un duškabīni. Nobeigumā nolēmu iztīrīt vešmašīnas filtru. Ko es tur atradu? Adatiņas, šujamās 1 gb., saspraužamās, jeb bulavočkas 5gb., velosipēda ventiļa korķīti un veselu vienu eiro.;) Pēc kārtīgas noberzšanas var laist apgrozībā.:)) Un brunči arī sašūti. Ar labi padarīta darba sajūtu var doties pie miera.:) Un vēl neesmu palielījusies, princis atveda un samontēja drēbju pakaramā statīvu un nomainīja dušā ūdensmaisītāju. Vairs nav negaidītas kontrastdušas.:) Ir jau labi ja par visu nav jādomā vienai pašai.;)
• 0 rakstair doma

• 1.3.16 21:42
• Es reti, ļoti, ļoti reti raudu. Bet šovakar apraudājos no visas sirds. Par manu klepu te jau visiem viss sen skaidrs. Telefonsarunā ar krustmāmiņu atzinos ka man nav vilnas zeķīšu, visiem saadīju, bet pašai nekā. Un viņa man atsūtīja. Ne jau šādas tādas, bet kārtīgas, pusgarās un manas vecmāmiņas adītas un viņai dāvinātas. Krustmāmiņa tā arī nebija uzvilkusi, bet rūpīgi saglabājusi. Atliek vien pieminēt ka jau septiņpadsmit gadus mana vecmāmiņa jau vairs nav šaisaulē, bet viņas adītās zeķes sildīs man kājiņas. Lai tik tas klepus pamēģina man tagad neklausīt!
• 7 rakstair doma