18. Novembris 2015

• 18.11.15 11:23
• Šodienas svētku sajūtas trūkums meklējams tāļajā 1988.gada 18.novembrī. Mācījos arodskolā, kura atradās gana tuvu Tālavas taurētājam. Dzīvoju kojās. Pāris dienu iepriekš visi tikām brīdināti ka nevienu no teritorijas ārā nelaidīs. Tā arī bija, vārti ciet, un pa teritoriju dežūrējoši mācībspēki. Labi, to vēl varēja kaut kā mēģināt saprast. Taču nākošā gada 18.novembrī tie paši mācībspēki brīvprātīgi piespiedu kārtā (obligāti) lika kāpt iekšā speciāli pasūtinātos autobusos, ar svecītēm rokās un braukt uz mazo pilsētiņu piedalīties nu jau atļautā svinēšanā. Tas nu man bija par daudz. Protams nebraucu. Varēju to atļauties, jo tanī gadā jau īrēju istabiņu ciematā. Paskaidrojumā uzrakstīju, biju iemigusi un izbraukšanas brīdi nogulēju. Man visār ir hronisks nelabums pret visu, kas ir obligāti. :) Jā, saprotu, ir svētki, bet šo svētku sajūtu vēl neesmu atradusi, tā arī pazuda pie aizslēgtajiem vārtiem un nākamā gada autobusiem...
• 8 rakstair doma