ar prieku pa(r) dzīvi - Komentāri

puisis

06:04

izlasīju Rudzupuķes pārdomas par dzīvošanu vienam. es diezgan ilgi esmu dzīvojis viens un tagad kādus 8 gadus esmu kopā ar savu puisi. arī šo 8 gadu laikā dažādu iemeslu dēļ (darbs ārzemēs utml.) esam ik pa brīdim dzīvojuši atsevišķi. ir daudzas lietas, kas man patīk dzīvošanā vienam- pirmkārt jau neatkarība, nav nevienam jāatskaitās, kad tu nāc un kad tu ej (nu, arī šajās atiecībās man nav JĀATSKAITĀS, bet kaut kādas minimālās pieklājības normas kopdzīvē tomēr ir). vari pēc darba pasēdēt ar kolēģiem un kaut vai aizdzerties līdz 3 naktī. vari aiziet uz Purvu vai Goldenu un vienkārši iztrakoties, ar vai bez mērķa iepazīties vai sabīdīt viennaktnieku. vari iemīlēties un baudīt taureņus vēderā vai katru mēnesi. naktī vari izstiepties pa visu gultu, un neviens tev tajā blakus skaļi un kaitinoši nekrāc. vari nesaskaņot nedēļas nogales un atvaļināja plānus ne ar vienu. un nav jāciemojas pie tiem Viņa radiem un draugiem, kuri tev nepatīk vai gluži vienkārši garlaiko.

diemžēl visām neatkarības fīčām ir smaga piekabe- vientulība. draugi nāk un iet, un heterodraugi pēc 30 neatgriezeniski iekrīt savā ģimenes dzīvē. un tādu īstu geju draugu man nav. vienmēr ir likusies mākslīga tāda draudzēšanās pēc orientācijas principa, tās jau nav nekādas kopējas intereses. un ja ap gadiem 16-28 mierīgi varēji izkratīt savu sirdi Jānim vai Ievai, tad tagad viņiem ir vīrs/sieva, bērni, mašīna, dzīvoklis/māja, kredīts un karjera. tev tajā visā vietas vairs īsti nav. nu ir, bet dzimšanas dienu kopāsanākšanās uz kādu brīdi. reizēm pieķeru sevi pie domas, ka mani draugi ir novecojuši ātrāk par mani, daži pat tīri fiziski izskata ziņā.

un tā tomēr ir lieliska sajūta, ka tev ir ar ko vakarā pēc darba parunāt, iziet uz kādu aliņu, pačatot par šo un to. un vakarā mīļi apkampties un iemigt vienam otra skavās. arī seksam, protams, ir nozīme, bet pēc 8 gadu kopdzīves tas ir stipri savādāk kā pirmajā gadā. līdzīgi kā daudzās heteroattiecībās sekss pamazām atiet otrā plānā un pirmajā paliek tieši attiecības. var jau būt, ka mūsu kopdzīve ir pāraugusi vienkārši lieliskā draudzībā? bet attiecību klasifikācijai šeit nav nozīmes, galvenais taču ir labi justies, vai ne?