- 29.7.06 15:07
- ļoti daudz cilvēki saka - man patīk, ka pret mani ir godīgi ,saka taisnību utt. nav runa ne tikai par attiecībām, bet vispārināti. Tiktāl viss ir kārtībā, man arī patīk dzirdēt taisnību, lai arī kāda tā (ne)būtu. Bet, bet, bet. Tad, kad tu pasaki visu, kā ir, proti - taisnību (apnicis man ir šis vārts, bet ko padarīsi), tad cik nav gadījies tā, ka tevi ir gatavi nolamāt, pasūtīt simtu piecdesmit vienu māju tālāk. Lūk, šis man nekādīgi nav saprotams! No šī sanāk secināt, ka vairums to saka, lai izklausītos pieaugušāki, nopietnāki. Cik nu pieaudzis, cik nu nopietns, ja reiz nav gatavs skatīties šai taisnībai, īstenībai, kas tika saksatīta no cita cilvēka redzes punkta, acīs.(sarežģīts teikums sanāca, bet cerams, ka domu uztvērāt). Es labāk dzirdu un zinu visu to, ko par mani domā nevis loloju ilūzijas, ka viss ir štokos. Bet, cik ir tādi, kas ir gatavi dzirdēt par sevi to, ko domā citi? Man pat citreiz nav vēlmes teikt to, kā tad īsti ir, no mana viedokļa saktoties, jo es taču nezinu, vai tas otrs apvainosies vai nē. Es, personīgi, to neuztveru kā apvainojumu, bet gan kā to, par ko man derētu vairāk padomāt un pievērst uzmanību. Varbū tiešām sanācis ir tā, ka tas otrs būs man palīdzējis saskatīt to, ko es pats neredzēju.
Esmu runājis. - 3 rakstair doma
- 31.7.06 22:57
-
manuprāt, tas ir tikai nromāli, ja pirmajā brīdī šķiet, ka cilvēks tevi ir bezmaz apvainojis, pasakot par tevi to vai šo. nujā, tik problēma tajā, ka ne visi pēc tam sāk meklēt tās vainas. možka tie ir tie pieaugušie? :)
- Atbildēt
- 31.7.06 23:26
-
hvz. imo, normāli ir tad, ja tu to uztver kā veselīgu kritiku, kuru tu vari pieņemt, vari nepieņemt. padomāt, tā varētu būt vai nevarētu, tā ir vai tā nav. nevis pēc pirmā tiekuma - idots, pats tāds vai etc. katram jau sava patiesība (vai taisnība?), bet taisnība (vai patiesība?) ta viena :) karoč, šovakar esmu noguris un sāp nedaudz galva, moš ar saprotami kaut ko uzklabināju :)
- Atbildēt
- 1.8.06 00:10
-
beidz, tas ir normāli pirmajā mirklī apvainoties (bet nevajadzētu sākt mētāties ar apvainojumiem!). taču pieauguša cilvēka rīcība ir vismaz pēcāk lietas izvērtēt
- Atbildēt