Sāpīgi ir vilties tuvos cilvekos.:(
Bet ne jau visi sagādā vilšanos.Varbūt ir vērts domāt tieši par šiem cilvēkiem.:)

neteikšu, ka tuvs. bet ļoti labi pazīstams. nepatīkami, bet fakts ir fakts.

Ai, man šodien arī lielā vilšanās dienas :(( un tieši cilvēkos. Un kuros! :(

man it kā ne šodien. bet šodien kaut kā tika domās pielikts punkts, ka viss. ja reiz cilvēks kaut ko nesaprot, vai izliekas par labāku un \m/ esam, tad ko tur daudz.
bet, zin kas ir visnepatīkamākais? tas, ka pats to neapzinās vai negrib apzināties, ka tā darās. a cilvēki ta nāk un iet, lai ar kā to gribētu/negribētu atzīt.

Man "\m/" ieslēdzas, ja mani aizķer kāds. Un tad lai sevi nomierinātu, es izturos pret sevi kā labāko un ka visi citi ir tie sliktie... kaut realitātē gan jau ka mana daļa arī vainas :(
Pašlaik izskatās, ka cilvēki tikai iet. Brīžiem liekas, ka vairāk nu nav kam iet, bet vēl atrodas!

ir jādomā par sevi kā par labāko, bet ne kā par vislabāko. manuprāt, tur zūd tā robeža. bet nu tas tā.
tā jau ir, ka viena pagale nedeg utt., bet katrs gadījums ir citāds. es, protams, nemaz neizslēdzu, ka es pats esmu kaut kur pie vainas, ka notiek tā un ne citādāk.

Tikai tajos, no kuriem gaidām, lai šie rīkojas pēc mūsu prāta, aber šiem, sasodīts, sava dzīve, savas intereses. Tajos, no kuriem neko negaida, neviļas.

ja runā par kādu konkrētu cilvēku un atgadījumu, tad jā, no tā bija tas vismazāk gadīts. kas vismazāk bija gaidīts, lai paliek. bet principu var tomēr ievērot, ja es nelienu neviena dzīvē, tad lai arī tas otrs tomēr pastāv malā. nepatīkami tas viss, jo normāls čoms (bija).