tā ir vienmēr

paradokss

Kaapec tad taa?

tāpēc, ka es nezinu, via kāds gribēs mani uzklausīt. tas ir viens. otrs - man ir grūti iesākt sarunu.

Nu tad jau tas i suudiigaak...

tieši tā. nu bet neko..

Njaaa...

vot i njā. :-)

zinkas ir?
ir iedomas, ka nevēlas un ka nespēs
vnk ir jāsper solis, lai to uzzinātu/noskaidrotu
un esmu par 99% pārliecināta, ka Tu būsi pārsteigts savos aplamajos uzskatos, jā, iespējams, ka nes visi un visus tak nevajag, bet lielākā daļa domājams uzklausītu un parunātos!

laigan man ar bieži vien šķiet, ka telefongrāmatiņā itkā stāv telefoni bet zvanīt ta neceļas roka nevienam ... bet ne tāpēc, ka viņi neatbildēt, bet tāpēc, ka es nezinu kam vnk zvanīt ..
un ja jau būtu tā kā tu tur saki, tad vai tad, kāds brauktu pie tevis ciemos un uzprasītos?
padomā, vai tad cilvēki mājotu Tavā sabiedrībā ja jau būtu tā kā Tev tur liekās?

bik depresīvas iedomas parto kā nav:)
bet zinkas vēl? varbūt pats esi tomēr radījis to spraugu starpto, lai uzklausa kāds un starpto, lai tu uzdroshinaatos zvaniit.
man diemzheel nekad taa iisti nav sanaacis ar tevi parunaat nu taa no sirds, bet tas nenoziimee, ka es neuzklausiitu un, ka piezvanot neparunaatos ... priekshtati, kas ir maldiigi ..
galu galaa Tu tak esi patiikams cilveeks, kpc gan, lai buutu taa kaa neviens ne čiku ne grabu m:)?

nēnu, ir tā, ka man vnk nepatīk, ja es kādu iztraucēju un tā no kāda darba vai kā tml, tāpēc (ja esi ievērojusi), es ļoti bieži kad pazvanu, pirmais ko pajautāji ir tas, vai es netraucēju un vai var runāt :-) Es nezinu, tā ir iegājies. Un jā, droši vien esmu radījis arī pats sev priekštatu, ka nu jā, ka es kādam varētu traucēt un tā, un man tas ļoti nepatīk.
Jā, bija ļoti depresīvs moments, kurš ievilkās pusotras dienas garumā. Un zin kāpēc? Tik tādēļ vien, ka es nebiju izdaŗijos to, ko vajadzēja izdarīt. Proti, ļoti smieklīgs iemesls - mācības. Man viss bija līd zkaklam, kautvai es apzinos to, ka es mācos vismazāk kā vajadzētu. Bet tik un tā es sajutos ļoti sūdīgi par savu neizdarību.