Mēs visi cīnamies par izdzīvošanu, tas tagad nozīmē naudu!!1 Un īstie draugi nekur nepazudīs, jo būs vienmēr kut kur tuvumā. Tā ka mērķis noteikti ir nauda (vismaz man ) Jā piekrītu ka par to visu nnopirksi, bet bez tās nebūsi nekas, tad pazaudēsi vēl vairāk draugos, jo kā jau teicu tagad nauda ir tas kas ļauj mums izdzīvot:(

Tur jau ir tā nolādētā taisnība, ka ja tās nebūs, mūsidenās nebūsi nekas..

Un tas ka būs karjera nebūt nenozīmē, ka nebūs laiks ne draugiem, mīļotajam cilvēkam vai vēl kam. Tieši tas ka būs labs darbs nozīmē ka būs laiks.

saproti, apetīte rodas ēdot. Jo viarāk kautko sasniedz, jo vajag vēl. Un tad tu ierocies darbos, centies par visiem spēkiem līdz tu eis aizmirsis visus, kas tev ir apkārt..

A ja tev nav laba darba, tad notiek vai nu tas, ka aizmirst tevi, vai arī tu strāda tik ļoti lai izdzīvotu, un tas noved atkal pie tā, ka tu visus aizmirsti!! Tā ka tomēr atkal-labs darb -ir iespējas!!! Vajag macēt arī apstāties!

Ok, piemēram, te vir darbs, labs, pelni savus 2k Ls mēnesī. Bet tad tu nonāc pie slēdziena - es taču varu arī vairāk. Un tu sāc censties, ruaties, lai alga būtu vēl par 20% liellāka, uzņemies vēl vairāk atbildības, vēl vairāk pienākumu. Un tā, līdz tu pārdedz..

A iedomājies tu pelni 100ls mēnesī! Un tev ir ģimene. Tu maybe katru vakaru vari iet ar draugiem iedzert aliņu krogā ?

Nē, nevaru. Ar 100Ls pat paēdis nebūsi normāli.

Nu lūk!!!! Tā ka mans risinājums ir tomēr likt draugi=nauda -pareizāk sakot atrast zelta vidusceļu, kaut gan tieši tas ir viss grūtākais, kas ir. Izvēlēties vienu or otru jā, bet spēt apvienot ir vēl grūtāk!

nu ja, tapēc jau saku, ka diemžēl tā ir, lai arī kā negribas to atzīt.

Analoģiski: Cilvēkiem ir pārāk liels ego

Neizklausās tas pēc murgiem :) Cilvēki mēdz domāt vēl lielākus murgus.
Par nožēlu jāsecina, ka man tāda īsta mērķa nav un tas nav labi...bez mērķa dzīvot nav labi...

Galvenais noteikums ir mācēt apvienot mācības/darbu ar draugiem/izklaidi =] Man vismaz līdz šim ir diezgan labi tas izdevies...protams nezinu kā būs vēlak, kā būs, kad sākšu strādāt. Tomēr naudu par prioritāti nevar izvirzīt, bet varbūt es tā saku, jo man nekad tādu īstu naudas problēmu nav bijis.

Nu, tādu īstu naudas problēmu un īstu naudas trūkumu es neesu izjutis nekad. Un par to es skau paldies senčiem, bet es vienkārši domāju, kā būs nākotnē. Vai es spēšu to pilnīgi visu apvienot, lai nebūtu to naudas problēmu. Lai arī nauda pirmajā vietā nav manā dzīvē, es teiktu ,ka tā ir otrajā, tomēr, lai kā arī negribēto satzīt, mūsdienās tā cenšas ieņemt pirmo vietu. Jācenšas darīt tā, lai tā tomēr paliktu otrajā vietā.

Ar nožēlu jaatzīst, ka tā tiešām ir :/ ka nauda mūsdienās lielākajai daļai ir pirmajā vietā.

un tas arī maitā attiecības savā starpā ar radiem. Lielisks ir piemērs manas mammas māsa, kuru pirms gaidem 6 pasaucām strādāt pie mums.. Attiecības izmainījās krasi pēc pāris gadiem.. Vienmēr būsi sliktais, ja nepalīdzēsi materiāli utt. Tik tāpēc vien jāturās tālāk no radiem..

Jā radu būšana un materiālā nepalīdzēšana vienmēr kkā beidzās ar pārmetumiem un apvainojumiem... Šādas situācijas man ar ir zināmas.
Lai gan lielākais piemērs naudas ļaunumam ir mani senči un viņu firmas un viss tas ārprāts, kas tagad notiek!!!

o jā, šis diemžēl ir viens no spilgtākajiem piemēriem..

Par maniem senčiem varētu uzņemt riktīgu ziepeni. Un nemaz ar nebūtu sliktāka par tām, ko rāda pa teļuku - ja ne pat kas interesantāks =]

manuprāt, ziepeni var uzņemt par gandrīz jebkura strādājoša cilvēka dzīvi ;-)

Un tomēr - tas nav tā...

nu jā...

Ek...šīs dienas sērijā sencis ir atlaidis izpilddirektori un vēl vienu personu no darba...bet šoreiz tas vairs nav tikai mutiski, bet gan rakstiski... Teorētiski viņš izpilddirektori un grāmatvedi jau ir n-tās reizes atlaidis no darba...aii...slimi... Būs jāpazvana mammai - jāuzprasa kas vēl jauns...

Stulbi. Un atlaida laikam, ka bez iemesla, ja?

Es gan īsti nezinu, jo nebiju tur klāt un nezinu kādu iemesli viņš ir minējis papīrā, taču aptuveni nojaušu viņa domu gājienu, jo galu gāla - līdz šim parasti viņš to ir teicis... Tātad rupji izsakoties (kā to saka viņš) - par to, ka viņas...eem...es tomēr rupji nevaru :DDD Nu par to, ka viņas it kā ir mammas pusē nevis viņa ;)

;-DD nu pofig, vari arī rupji teikt ;-DD Ā, tad jau iznāk, ka tevi viņš arī būtu atlaidis, ja strādātu tur vēl tagad?

Da nē - man viņš neko nesaka...ja vien es pati neiejaucos... Bet ja es kko pasaku, tad viņš adbild, lai neiejaucos - it kā tas mani vispār neskartu (nu tas, ka viņš uzbrūk mammai (gan fiziski, gan morāli)).
Ak jā un tad vēl tā izsakās it kā man pašai savu domu un secinājumu nevarētu būt par visu šo ārprātu...

Nav citreiz bijis tā, ka labāk būtu nezināt, kas tu darās firmā?

Nu teiksim tā. Šis lielākasi mursg sākās pirms pusotra gada... Aptuveni aprīlī/maijā. Tai vasarā strādāju pie viņiem un visu zināju, kas un kā, bet tos 9 mēnešus, kad bij skolas es par to visu nekā īpaši daudz nezināju. Ja notika kkas tiešām traks, tad es par to uzzināju, bet tā biju diezgan nošķirta no tā visa :) Un tad šovasar, kad atkal tu strādāju aptvēru, ka tas viss murgs vēl nav beidzies... Nabaga cilvēki, kas ar to saskarās čut ne katru dienu :/

un viss strīdi sākās tikai dēļ firmas, cik noprotu..

Nu teorētiski tāpēc, ka mutere viņu pameta...aizgāja pie mīļākā...un sencis tagad grib viņu astāt bez naudas... <-- nu tas tā ĻOTi vienkāršojot

ā, nu skaidrs...

Bet patiesībā viss i daudz sarežģītāk! Šīm laulībām nevajadzēja notikt! Ja interesē varu pastāstīt arī sīkāk...

Šeit ne, labāk tad 5dien pie kādas vīna/etc glāzes.. Tad runas labāk raisās...

Da es jau nemaz šeit to netaisijos rakstīt :)
Bet 5dien diez vai man gribēsies par to runāt.
Vispār mana ideja bij meilā uzrakstīt...kkāda vēlme klabināt pa taustiņiem ir uznākusi :D

nu, drukā meilu tad ;-)

ok :)

zini, nemaz nav sunju murgi. es diezgan biezhi medzu domaat - nu kaada ixa pec man to visu vajag? es skola diendienaa nejeegaa maacos to, ko man nevajag, es sev esmu uzstaadiijusi kaarteejo njega aaugsto merkji kur iestaaties augstskolaa un tad taapeec tagad buus jaaraujaas veel trakaak. un kaa labad? lai 30 gados attapties, ka hei, izklaizhu laiks ir galaa? ka man taa neka anav bijis? no taa man ir bail. savukaart no otras puses, te austrijaa esot es pilniigi droshi zinu, ka e snegribu t visu manu dziivi.ka es negribu mazgaat traukus, piena kannas, paciest grabstiishanos un justies kaa nulle. negribu. un tad ir stimuls - maaciities, maaciities, maaciities...

nu jā, bet ja to visu sabalansē, mācīšanos un tā, ta dir laib. Man laikam jāiemācās to visu sabalansēt..