Atkal man manā galvā ir tikai un vienīgi suicidālas domas aiz nebeidzamās šīs pasaules bezjēdzības un stulbuma. Šoreiz aizsvilušās dēļ vairāku...nē...visu manā dzīvē man tuvāk esošo indivīdu pilnīgā infantīlisma rīkojoties ar naudu. Kas tas par idiotismu ka cilvēkam, kurš saņem nedaudz vairāk par minimālo algu, ir jāziedo viss savas algas atlikums lai palīdzētu uzturēt citus cilvēkus? Un es nesaprotu kur viņi liek to naudu, jo teorētiski jau viņiem pašiem vajadzētu būt bagātākiem par mani, bet kaut kā viņiem tā nauda vnk izplēnē.
Bija laba sajūta fantazējot ka vienā momentā es vnk nopofigotu, neko nesagatavotu, neko nepateiktu, vnk aizietu, izlektu priekšā vilcienam. Tomēr laikam pirms darīt to es varbūt iemācīšos būt auksts aprēķinātājs, kurš par citiem nerūpējas.
Man jau mēnešiem atpakaļ vajadzēja būt jaunam datoram un monitoram, bļa.
May 2012
|
Atkal un atkal
|