Tikko noskatījos "One Day".
Manas aizdomas apstiprinājas un tā bija mežonīgi slikta doma no manas puses. Nevis tāpēc, ka tā filma būtu bijusi slikta, tā bija samērā ok priekš ar romantiku aizbāztas drāmas, bet tieši tādēļ, ka tā bija skatāma, tā pārāk ļoti parāva mani emocionāli.
Es joprojām esmu tik izpisti salūzis...

Tāpat arī skatīšanās laikā sapratu, ka salīdzinoši, ja kādreiz manas domas par nākotni līdzinājās milzīgam mākonim aizpildītam ar dažādām krāsām, tad tās krāsas ar laiku palika ar vien tumšākas un vienmuļākas, bet tagad tā mākoņa vietā vairs ir tikai palikuši daži brūngani punkti.

Pašreizējais garastāvoklis: frustrated