Šķiet, ka man visas pasaules problēmas ir vienlaicīgi uzkritušas uz galvas. Vienīgais, kā trūkst, ir kāda tuva radinieka nāve un pašam mirstamās kaites.
Bet nu pagaidām nekas nepārdzīvojams. Viss tikai vai nu dzīves sastāvdaļa, vai tikai ļoti potenciāli bīstams.

Es gribu būt gliemezis. Cik faking izpisti stulbi ir tas ?

Pašreizējais garastāvoklis: near-dead