māte ar ir cilvēks

Un ko tu ar to gribeji teikt?

tu esi viņas dēls. Protams, ka viņa darīs kā labāk. Bet tu ņem un atsaki. Tas nav patīkami.
Īstenībā es kādreiz pie vecākiem ar tā uzvedos - noraidoši, "atšujās visi" utt. Ne pret māti, bet pret omi, jo viņa man bija lielā saimniece. Pēc kāda laika redzēju viņu raudam savā istabā, aizgāju pajautāt - kas par vainu. Atbildē saņēmu nepatīkamus vārdus par sevi, ka redz, viņa grib kā labāk, bet es viņu sūtot pāris mājas tālāk. Sajutos nožēlojami vainīgs, un no tā laika mana uzvedība pret vecākiem ir mainījusies. Vecāki paliek vecāki, nekas viņiem nebūs tuvāks par savu dēlu/mazdēlu. Labāk paciest viņu uzvedību, visu negatīvo paturēt sevī un tēlot labo dēlu. :)

Patiesiba tas viss jau ir dzirdets un zinams, neko jaunu jau nepateici..tik mani tas kautkaa neietekmee...
Cilvekiem ir jabut elastiigiem un jaspej mainiities jeb adapteeties apstaakljiem...ja vinji to nesaprot, tad pashi vainiigi, un mani nemaz neinteresee, kaada vinjiem ir asinsradnieciiba ar mani...ja man vinji nepatiik, tad nekadas asinis vinjiem nepalidzes tur...
Ja mes pienjemami, ka vinji ir cilveeki, tad es neesmu cilveks, sanak...

iebrien mircaa