Ir tomēr grūti pieņemt, ka mainās pasaule un mainies arī tu pats līdz ar to...nekad nekas vairs nebuus taapat, kaa vakar vai aizvakar, vai paaris nedeeljas atpakalj vai gadus...nekad nekas vairs nebuus taa, kaa bija...
Nostaljgjija = skumjas...tu atgriezies vietaa, kur agraak esi bijis, vai atkal satiec kaadu, ko sen neesi redzeejis...liekas, ka tas buutu tas pats, bet savaa zemapzinjaa tu tomeer visu laiku apzinies, ka tagad jau tas ir kas cits, un ka tas, kas tas bija, tas vairs nebuus...tu maani sevi, ka esi prieciigs, bet dveeselee tu raudi...
Un nospljauties uz savu godu, kad tu izdari ko taadu, ko nekad savaa muuzhaa nebuutu iedomaajies, ka vareetu sevi pieljaut to daraam...tie visi ir siikumi...kas ir saapiigi, ir tas, ka vairs nebuus taa, kaa bija...
Laiki var kljuut arii aizvien labaaki, bet tu tajos nekad nejutiisies kaa maajaas, jo tev nepaartraukti buus jaamacaas kas jauns, tu vairs nevareesi atgriezties vecajos laikos, kuros tu esi iemaaciijies dziivot un kurus tu paziisti kaa savu kabatu...

Cik sevi atceros, esmu vienmeer apzinaajies, ka man nepatiks kljuut pieaugushaakam, tadeelj es visu savu muuzhu censhos saglabaat kaut dalju savas beernishkjiibas...varbuut tas skan neracionaali un stulbi, bet fakts ir taads, ka kaa beerni mees esam laimiigaaki un savu laimi mees varam saglabaat tikai saglabaajot savu beernishkjiibu...

Hehe..tikai tagad piefikseeju, kas man skan pa winamp radio...diivaina sakritiiba..

Pašreizējais garastāvoklis: lonely