psyche

Beidzot 5diena ir klaat! Baigi gribaas uz centru vakaraa, kaut kur paseedeet, savaadaak shitaa Juurmala jau apnikusi pa nedeelju.

Kaut mazliet saap,ka gads ir atkal garaam,
Un tomeer smaidi-Jaunais naak!
Lai laimes daudz,lai beedas garaam steidzas,
Lai sirds ik dienu laimi atrast maak!!!

LAIMIIGU JAUNO GADU!!!!!

Veiksmīgi novadīju pirmo dienu kursos. Man prieks, ka ir tik daudz foršu un atsaucīgu cilvēku.
Jūtos baigi nogurusi un iztukšota, grūtāk nekā vienkārši atsēdēts laiks ofisā. Bet varbūt tāpēc, ka pirmā diena un daudz uztraukuma.

Rīt pirmā darba diena manā profesijā, kuru apguvu 6 gadus un vēl joprojām agūstu. Katrā ziņā dīvainas sajūtas. Tik ilgus gadus gaidīju šo dienu, bet no priekiem nelēkāju, jo baidos no neveiksmes. It kā liekas, ka visam vajadzētu notikt labi, bet tas nav tas pats, kas nolasīt lekciju. Pat mazākais sīkums, viens ne tāds pateikts vārds un var pavērsties viss uz slikto.
Grupās nekad neko nevar paredzēt.

Kādu laiciņu atpakaļ noskatījos filmu Klavierskolotāja, bet tagad tik pārvarēju slinkumu un izdomāju beidzot par to uzrakstīt.
Filma katrā ziņā bija manai gaumei. Ir filmas, kas reāli mani ir iespaidojušas un šī ir viena no tām.
Pirmkārt, es atklāju Šūbertu, ko tagad es klausos ļoti bieži.
Runājot par klavierēm, esmu beigusi mūzikas skolu un katru dienu vairākas stundas spēlēju klavieres. Bet tad pienāca laiks, kad klavieres pametu.
Otrkārt, pēc filmas noskatīšanās es sapratu, ka atkal gribu spēlēt klavieres. Problēma ir kā tās atgādāt no vecāku dzīvokļa un laikam būs atkal jāatsāk mācīties...

Pēdējā laikā daudz dzīvoju atmiņās. Bērnības atmiņās, pusaudžu gadu, arii nesenās.
Nesen, kad biju laukos, pieķēru sevi pie domas, ka pēdējos gadus nebiju cilājusi bērnības atmiņu krājumus, laiku kuru pavadīju laukos.
Tagad tur viss ir mainījies, lauku mājas restaurētas, pat apkārtne mainījusies, krūmi un koki vairs nav tādi. No vienas puses gribētu, lai viss paliek mūžīgi neskarts, bet no otras gribās visu padarīt smukāku...

Tu vari dariit jebko, bet liktenis taapat aizvediis tur kur ir lemts un dariit to ko ir lemts dariit. Pat ar vislielaako gribasspeeku neizdodas iecereetais, bet varbuut taa pat ir labaak...kas zin.

Ja nebaudīsi dzīvi, tad pats tapsi nebaudāms.

P.S.Esmu atgriezusies.

Aiz pazīstamās spožās analītiskās apziņas mašīnas slēpjas klusa spēka ēna, kas izpilda automātiskas darbības un dzīvo žilbinoši sarežģītu dzīvi, veido pārliecību bez intelekta un nojautas, kuru iemesli redzmi vēlāk vai nekad. Šī tumšā sistēma nosaka mūsu izvēli mīlestībā.
P.S. Gribēju rakstīt kaut ko no sevis, bet šajās rindiņās it kā bija pateikts viss ko gribēju pateikt (grāmata Mīlestības teorijas pamati).

Kad saprāts cīnas ar neprātu, tad jūties starp tiem kā apjucis bērns.

Cilvēks nav radīts vientulībai. Vientulība cilvēka smadzenēs izraisa vielas, kas ietekmē ne tikai psihi, bet arī fizioloģiju.
Mūsdienās sabiedrība slavē individualizāciju. Iespējams pateicoties datoram, mobīlajam telefonam un TV, cilvēks sāk pielāgoties vientuļnieka dzīvesveidam.
No visiem zīdītājiem tikai dažas sugas dzīvo šķirti no sugas brāļiem.

"Kaut arī mēs, pēc visa spriežot, esam vissociālākie no visiem sociālajiem dzīvniekiem - visvairāk savstarpēji atkarīgi, visvairāk pieķērušiem cits citam, pēc izturēšanās un paražām vēl nešķirāmāki nekā bites -, mēs bieži nejūtam mūsu savstarpējo inteliģenci." (Lūiss Tomass)

Antidepresanti būs nevis zāles tiem, kuri streipuļo vientulības bezdibeņa malā, bet tādas kultūras dzīvesveids, kas pati dzīvo uz bezdibeņa malas.

Sirdij ir prāts, par ko Saprāts neko nezina.(Paskāls)

Tradicionālās apziņas teorijas māca, ka kaislība ir traucējoša palieka, kas saglabājusies no cilvēces mežonīgās pagātnes, un intelektuāla emociju pakļaušana ir civilizācijas sasniegums. Seko loģiski, tomēr apšaubāmi ir secinājumi: emocionālais briedums tiek pielīdzināts emociju apspiešanai; skolās izaudzināt bērnus bez emocionālās izglītības ir tikpat viegli, cik iemācīt viņiem vēstures un ģeometrijas faktus; lai justos drošāk, ignorē savu muļķīgo un nepklausīgo sirdi! Tādi ir pieņēmumi.

Kad esi nodzīvojis jau labu laiku šajā pasaulē un savu mīlestības karti daudzkārt pārzīmējis, tad kādu dienu saproti, ka dzīve nav pasaka. No mīlestības kartes neizkāps tavs ideāls.
Dzīvot sapņos ir skaisti, bet dvēselei nepietiek ar sapņiem vien.

Cilvēks piedzimstot sāk zīmēt savu mīlestības karti.

Mīlestības karte ir ceļvedis mīlestības meklējumos.

Pirmos kartē iezīmē vecākus un viņu savstarpējās attiecības, kur pa vidam vēl jāiezīmē identitāte. Visu tālāko mūžu cilvēks ir savas kartes mākslinieks un zīmē savu karti, satiekot cilvēkus, lasot grāmatas, skatoties filmas, vērojot.

Šķiet, ka mīlestības kartes ir 2. Viena ko zīmējam apziņā, bet otra, ko zīmē zemapziņa. Zemapziņas mīlestības karte var klusībā vērot jaunizveidotās attiecības, bet līdz noteiktam brīdim...

Vai cilvēki apprecoties pārstāj zīmēt savas kartes?

Daudzkārt sapņoju, ka bēgu.
Bēgu no ļaunā, no plūdiem, pat no līgavaiņa.

Ikdienas steigā nav laika baidīties, bet zempaziņa nedzīvo laikā. Tā visu glabā un pa druskai tā savus krājumus izmet sapņos.

Dvēseles ir trauslas, tās baidās tikt ievainotas, sagūstītas vai pat iznīcinātas.

Mīts runā, ka Paradīzē tās ir drošībā, tur nav no kā baidīties.

Ja tu baidies, tas nozīmē ka tu dzīvo...

Ģēnija gars pieder katram. Taču neviens nav ģēnijs un nevar par tādu kļūt, jo ģēnijs jeb daimons, jeb eņģelis ir neredzams, bezmiesīgs pavadonis, nevis cilvēks , kurā šis ģēnijs mīt.


mīts par psyche un erosu