psyche

Atmiņas.

Atmiņas.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēdējā laikā daudz dzīvoju atmiņās. Bērnības atmiņās, pusaudžu gadu, arii nesenās.
Nesen, kad biju laukos, pieķēru sevi pie domas, ka pēdējos gadus nebiju cilājusi bērnības atmiņu krājumus, laiku kuru pavadīju laukos.
Tagad tur viss ir mainījies, lauku mājas restaurētas, pat apkārtne mainījusies, krūmi un koki vairs nav tādi. No vienas puses gribētu, lai viss paliek mūžīgi neskarts, bet no otras gribās visu padarīt smukāku...
  • Skaistums neglābs pasauli, tas tiesa...
  • (Anonymous)
    Gruutos briizshos tas dod speeku, ceriibu.... jo atminjaas (beerniibas uc.) viss liekas labaaks, laimes sajuutas tiek restaureetas, liek aizmirst dotaa mirklja saapes. Pats esmu njeemis un aizbraucis uz beerniibas maaju peec 12 gadiem - diivainas sajuutas. Taads fiils, ka skaties uz sevi un savu beerniibu no malas...
    Iesaku visiem apciemot savu pagaatni... tas ir vieniigais, kas itkaa mums pieder.
  • un ko dariit ja taadu vietu nav ko apciemot, vai arii neesi tur veelams?
  • (Anonymous)
    Muuzhiigaa neizleemiiba. Vajadzeetu, bet varbuut labaak tomeer ne? Ka tik kautkas nenotiek! Un ko par to teiks paareejie ? Ai, ai, ka nesanaak veel meesli! :)
Powered by Sviesta Ciba