psiholohs' Journal

Tajā brīdī man tas, iespējams, nemaz tā nelikās, bet es laikam biju nosacīti visai romantisks jaunietis 22-23 gadu vecumā, kad koncertā Lietuvā noskatīju sev līgavu: 3/4-meiteņu (bundzinieks bija puisis) black metal grupas vokālisti ar gariem, melni krāsotiem matiem, apbrīnojamu balsi (balsīm) un izcili raganisku imidžu, nevis pārspīlētas, vulgāras gotes, kā, piemēram, cibiņš ragana_tethys, bet tādas patiešām noslēpumainas un viedas kā anima_de_nera vairāk). Viņas piedalījas jauno metāla/tumšmūzikas grupu konkursā "Naujas kraujas" (Jaunas asinis), kurā es biju žūrijā un saliku viņām 10 balles visās kategorijas. Tiesa, togad piedalījās vēl viena grupa (XESS, ja nemaldos), kurai 10 neieliku tikai vienā. ANTIGONE uzvarēja, bet ar solisti Rūtu, kas tagad ir modernā māksliniece un dzīvo Holandē, iepazinos personīgi un 3 mēnešus vēlāk uzsākām distances attiecības. Tovasar gan man vēl pēdējoreiz bija tāda situācija, kad it kā draudzējies ar trim meitenēm vienlaikus, bet pēc tam tādu brīnumus atkārtojis neesmu. Ap vasaras vidu sākās depresija (trešā mūžā), taču iesāktais bija jāturpina: atceros, kā aizstopēju līdz Kauņai, tad ar mikriņu aizbraucu līdz Kačergines autotrasei (blakus Nemūnai), no kuras apmēram kilometru tālāk viņa dzīvoja tādā kā pieupes meža māju rajonā (Dievogala - 'dievu gals' latviski), atradu mazu Nemunai pietekošu tērcīti, pie kuras iekārtoju nometni (telti tolaik nelietoju, jo lieks svars: ja ir guļammaiss, pietiek ar salocītu plēvi mugurenē) un aiznesu līdz viņas mājas pastkastei vēstuli ar ļoti nekonkrētu uzaicinājumu uz randiņu, bet pēc tumsas kaut kur tepat apkārtnē. Tas patiešām notika, es viņai biju pirmais (viņas 18. dzimšanas dienā), mēs bijām kopā sešus gadus, un tas viss ir beidzies. Bet tajā randiņā vasaras naktī es biju apēdis 1/2 mikrodotu, jebšu trips izvērtās puslīdz violets