Īsti nemāku teikt kādēļ tik ļoti strauji pamanījos pieķerties tai domai. Kurā momentā pār mani nāca atklāsme, ka Tava klātbūtne man ir tik patīkama, ka par to jādomā vēl trīs dienas pēc absolūti nejaušas un nenozīmīgas tikšanās. Savādi. Nekas būtisks nenotika. Bumbiņa ir tikai iemesls, kam ļaujos piesiet savu prātu un cerēt uz atkalredzēšanos. Jo bumbiņa kā iemesls nākošai tikšanās reizei likās pietiekami liels un labs arguments līdz zināmam brīdim. Vai arī tās tikai tādas vārdu spēles. Nejauši skatieni pirkstu pieskāriens. Flirts?
Jā. Līdz šodienai. Kad apstiprinājās manas aizdomas.