Laurita atkal ir reibumā. Nu jau n-to vakaru pēc kārtas... Par laimi prātam (un emocijai), par nelaimi - veselībai.... Lai kā censtos.. Nesanāk.. Aizgaiņāt to F$%$@%ing sajūtu... To prāta okupējošo sajūtu... KAs pārņēmusi galvu... Sirdi, ķermeni.. Visu Tevi..
Šovakar tāds grēksūdzes vakars.. Kāds cilvēks man uzticējās... Līdz sirds dziļumiem.. Par visdziļākajām vājībām un vidziļāko mīlestību.. Atklājot Sevi.. Un pats jaukākais, ka Tu redzi, ka to otru, tas ietkmē tikai vislabāk... Un pat mazlietiņ tāda mīlīga skaudība... Apzinoties realitāti... Un tomēr.. Par to ka ir!!!
Bet Tu cilvēks... Mokies savā neizpratnē.. Ko esi izdarījis nepareizi.. Kur esi kļūdījies... Un atbildes nav... Vēl aizvien.. Emocionālie piesātināts vakars.. Tomēr ne tā, kā Tovakar. Pirms nedēļas.. Vēl tik sassodīti skaidri atceroties... Apzinoties, ka tas nedrīkstēja tā notikt.. No Tavas puses.. Nekādu aizliegumu.. Jo Tu esi brīva sieviete.. Dari, ko vien vēlies.. Tomēr no Viņa puses jūtot to tik dalīto emociju.. Ko apzinies, jūtot pret Tevi.. Un apzinies to cilvēku ar ko viņš ir kopā.. To meiteni zinot.. Kā kopā mācījāties piecus gadus..Un zinot, kā priecājies par šīm attiecībām no tālienes.. !! mmm.. Skaists pāris.. Vienmēr tikalabi viņi abi kopā... BET
Kad esi trešais tai visā iekšā.. Saproti.. TU esi iekļuvis prblēmās.. Jo šis cilvēks Tevi.. Tavu Sirdi un emocijas ir aizkustinājis līdz visdziļākajai stīgai.. Un Tu zini.. Nekad Tam nebūs... JĀ NEBŪS turpinājuma..
Lai kā gribētos priecāties par 'viņiem abiem.. Tu egoistsiski to nespēj izdarīt.. Jo Tev sāp.. Tev sāp tas, ka pietrūkst... Pietrūkst tas ka nav vairāk tādu, kā viņš... Diemžēl...
Un kur ir problēma... ?? Un Tu turpini Sev jautāt.. Kur ir šī problēma?? Un centies bezkaislīgi aidzīt šo jautājumu... Vai tiešām tas bija tik vienkārši.. Itkā jūtot, ka nē... Ne Tev.. Ne viņam.. Tomēr mainīt neko nespējot... Un apzinoties, ka tā esot labāk, Tu neko nemaini...
Samierinies.. Un ļauj laikam izgaiņāt tauriņus vēderā.. Ļauj laikam kliedēt atmiņas.. Sajūtas.. Tomēr (DIEMŽĒL) Tās neizdzēšot..
Šovakar tāds grēksūdzes vakars.. Kāds cilvēks man uzticējās... Līdz sirds dziļumiem.. Par visdziļākajām vājībām un vidziļāko mīlestību.. Atklājot Sevi.. Un pats jaukākais, ka Tu redzi, ka to otru, tas ietkmē tikai vislabāk... Un pat mazlietiņ tāda mīlīga skaudība... Apzinoties realitāti... Un tomēr.. Par to ka ir!!!
Bet Tu cilvēks... Mokies savā neizpratnē.. Ko esi izdarījis nepareizi.. Kur esi kļūdījies... Un atbildes nav... Vēl aizvien.. Emocionālie piesātināts vakars.. Tomēr ne tā, kā Tovakar. Pirms nedēļas.. Vēl tik sassodīti skaidri atceroties... Apzinoties, ka tas nedrīkstēja tā notikt.. No Tavas puses.. Nekādu aizliegumu.. Jo Tu esi brīva sieviete.. Dari, ko vien vēlies.. Tomēr no Viņa puses jūtot to tik dalīto emociju.. Ko apzinies, jūtot pret Tevi.. Un apzinies to cilvēku ar ko viņš ir kopā.. To meiteni zinot.. Kā kopā mācījāties piecus gadus..Un zinot, kā priecājies par šīm attiecībām no tālienes.. !! mmm.. Skaists pāris.. Vienmēr tikalabi viņi abi kopā... BET
Kad esi trešais tai visā iekšā.. Saproti.. TU esi iekļuvis prblēmās.. Jo šis cilvēks Tevi.. Tavu Sirdi un emocijas ir aizkustinājis līdz visdziļākajai stīgai.. Un Tu zini.. Nekad Tam nebūs... JĀ NEBŪS turpinājuma..
Lai kā gribētos priecāties par 'viņiem abiem.. Tu egoistsiski to nespēj izdarīt.. Jo Tev sāp.. Tev sāp tas, ka pietrūkst... Pietrūkst tas ka nav vairāk tādu, kā viņš... Diemžēl...
Un kur ir problēma... ?? Un Tu turpini Sev jautāt.. Kur ir šī problēma?? Un centies bezkaislīgi aidzīt šo jautājumu... Vai tiešām tas bija tik vienkārši.. Itkā jūtot, ka nē... Ne Tev.. Ne viņam.. Tomēr mainīt neko nespējot... Un apzinoties, ka tā esot labāk, Tu neko nemaini...
Samierinies.. Un ļauj laikam izgaiņāt tauriņus vēderā.. Ļauj laikam kliedēt atmiņas.. Sajūtas.. Tomēr (DIEMŽĒL) Tās neizdzēšot..