Jā. Kas tālāk?
Šodien iesniedzu dokumentus RTU. Jau otro reizi pēc 3 gadu pārtraukuma. Šoreiz gan uz otro kursu, tomēr ceru šo neieviest par paradumu. Neskatoties uz to, turpinu uzdot jautājumu - kas tālāk. Mazliet par eksistenciālu tas skan. Tomēr galvenokārt uztrauc tuvākā nākotne.
Kā jau lielai daļai, šobrīd spēcīgs jautājums un pārbaudījums ir - cik liels Latvijas patriots es esmu. Un cik spēcīga manī ir neapturamā vēlme redzēt, kas mīt aiz robežām. Aiz Latvijas. Aiz Eiropas. Ne tikai 10 dienu ekskursiju tūrē, bet tā pa īstam. dzīvojot. Izbaudot dienas. Un nedienas.
Galvenokārt jau papildus pārbaudot sevi - cik daudz es spēju izturēt, cik daudz es varu panest. Kur ir manas robežas.
Jā, un neskaitot tuvākās nākotnes plānus, papildus galu nodarbina eksistenciālie jautājumi. Kopš diplomdarba aizstāvēšanas pagājis kāds laiciņš un atkal ir atgriezies brīvais laiks, lai sāktu apfilosofēt visu pēc kārtas. Diemžēl šajā sakarā atbuldes vēl nav manāmas.
mm.. un vēl kāds nemiers pamanījies nomocīt pēdējās pāris dienas. Bet jādomā, ka tas drīzumā pierims. Va gluži vienkārši noplaks uz citu - jaunu notikumu fona. Man ir nelāga aizdoma, ka ja man būs izdevība doties prom. Aizbraukt, tad būs pāris cilvēki, no kuriem es gribēšu atvadīties. Iedzert kopīgu kafiju, pateikt kāda viņiem bijusi nozīme un atdot mazo, zilo gumijas haizivi, kas turpina karāties līdzās manam atslēgu saišķim.
Kā jau lielai daļai, šobrīd spēcīgs jautājums un pārbaudījums ir - cik liels Latvijas patriots es esmu. Un cik spēcīga manī ir neapturamā vēlme redzēt, kas mīt aiz robežām. Aiz Latvijas. Aiz Eiropas. Ne tikai 10 dienu ekskursiju tūrē, bet tā pa īstam. dzīvojot. Izbaudot dienas. Un nedienas.
Galvenokārt jau papildus pārbaudot sevi - cik daudz es spēju izturēt, cik daudz es varu panest. Kur ir manas robežas.
Jā, un neskaitot tuvākās nākotnes plānus, papildus galu nodarbina eksistenciālie jautājumi. Kopš diplomdarba aizstāvēšanas pagājis kāds laiciņš un atkal ir atgriezies brīvais laiks, lai sāktu apfilosofēt visu pēc kārtas. Diemžēl šajā sakarā atbuldes vēl nav manāmas.
mm.. un vēl kāds nemiers pamanījies nomocīt pēdējās pāris dienas. Bet jādomā, ka tas drīzumā pierims. Va gluži vienkārši noplaks uz citu - jaunu notikumu fona. Man ir nelāga aizdoma, ka ja man būs izdevība doties prom. Aizbraukt, tad būs pāris cilvēki, no kuriem es gribēšu atvadīties. Iedzert kopīgu kafiju, pateikt kāda viņiem bijusi nozīme un atdot mazo, zilo gumijas haizivi, kas turpina karāties līdzās manam atslēgu saišķim.
Comments