- 11.10.17 21:30
- Taisnība. Pašķetinot vēl - ja iedomājamies, ka noderīgums ir iekšēji izsverams ar iztērētā laika un enerģijas apjoma salīdzināšanu ar iegūtās jēgas apjomu (ieskaitot iegūto atziņu nozīmīgumu, bet ne tikai), tad plus vai mīnus zīmi piešķirt pieredzes vērtībai it kā var, taču tas nav tik vienkārši, jo iztērētais apjoms ir vismaz kaut cik nojaušams dēļ tā, ka tas atrodas pagātnē, savukārt iegūto jēgu būtu jāsummē gan no pagātnes, gan nākotnes, kas, kā tu jau saki, nav vēl nosakāma. Turklāt bez jau formulētām atziņām vēl jau ticami pastāv arī ilgstošā stāvokļa izraisītās izmaiņas raksturā vai pasaules redzējumā, kuras var tikpat labi būt pašlaik arī vēl neapzinātas, nemaz nerunājot par to turpmāko ietekmi (piemēram, ja nu ilgstošās skumjas būtu klusām fonā padarījušas tevi uzmanīgāku pret sev tuviem cilvēkiem, bet tu to apjēgtu atskatā uz kopējo bildi pēc vēl desmit gadiem). Izskatās, ka tāpēc šādas pieredzes vērtībai ir spēja tā arī turpināt mainīties mūžīgi, un tai šobrīd piešķirto zīmi nevar pieņemt kā gala slēdzienu, bet drīzāk kā pašreizējo stāvokli, ko pēc laika apskatīt atkārtoti. Noderīgs secinājums tik un tā, jo to var sākt kaut kā pielietot jau uzreiz, bet kādā prāta nostūrī tomēr jāpatur, ka allaž jau viss var ar laiku izrādīties citādi, nekā šķitis agrākā izvērtēšanas brīdī - īpaši ja vēl tas brīdis bijs spilgtināts ar sajūtu, ka atmests kaut kas, kas nogurdinājis.