- 22.5.07 15:53
-
Pavadītā nedēļa austrumu blokā tā pavairāk uz dienvidiem -
Nakts Slovākijas padomju stilistikas viesnīcelē ar skatu uz Tatriem - okei. Krodziņš - ņamm. Vietējais kolorīts - romu tautības sievietes ar balinātiem matiem. Ceļš slikts. Daudz lauku mājiņu - pelēkas ar sarkaniem jumtiem. Ļoti, ļoti daudz. Mazpilsētās toties atšķirīgās krāsās, skaisti nolaistas. Vārti nez kāpēc izskaistināti īpaši rūpīgi, laikam tā tiek uzsvērts viesmīlīgums.
Bukareste - 4h. Pelēku un monumentālu šausmu mijkrēslis, piepilsētas daudzstāvu grausti ļautu Ziepniekkalna Ķīnas mūrim sasarkt aiz lepnuma. Ceļa segums atbaidošs. Pelēkās ar sarkaniem jumtiem mājas laukos vēl sabrukušākā paskatā nekā iepriekš redzētās.
Varna - 3.5d. Kūrortpilsēta pie Melnās jūras. 500m skrējiens pa apdrupušām betona trepēm uz/no jūras 7-os no rīta uzmundrina visai dienai. Konkursā sasniegts iespējamais maksimums - otrā vieta 14 koru konkurencē, finālā iekļuva tikai divi, jo vairāk labu koru tur nebija. Grand prix no nagiem gandrīz izrāvām slovēņiem, kas tiešām bija labi, pie tam skaitliski divreiz vairāki. Konkursa rozīnīte - Mocarta operas (vairs neatceros, kuras) daļas atskaņojums turku kora (visi patskaņi izdziedas kā segts "ū") izpildījumā ar klavierēm, ļumīgai diriģentei lēkājot līdzi pašas zizlim. Tomēr malači, ka vismaz mēģināja, un viena tautasdziesma tiešām aizķēra. Vietējais brendijs - lēts, bet negaidīti gards. Ceļa segums slikts.
Belgrada - 8h. Miriādes zinātkāru un jautru seju, kopīgi jandalējot vietējās muzeju naktīs. Kara muzeja ekspozīcijas apjoms un kvalitāte nogāž no kājām, turpat cietokšņa pagrabos izvietojies arī vampīru un vīna muzejs. Sabombardētu ēku neredzējām nevienu. Policisti - alkatīgi. Ceļa segums perfekts (laikam atjaunots par ziedojumiem). Ainavas braucot cauri kalniem - wow. Saodām neredzamu, bet stingru Kusturicas bezpreģela sajūtas klātbūtni.
Budapešta - 8h. Minerālūdens baseinu pirtis ar saunām tā izbesīja, ka trīs stundas bezfilmā nopampām parciņā, bet draudzene vēlāk uz cieši noenkurota kuģīšrestorāna saulrietā ar skatu uz pilsētu no pārguruma mazliet pavēma, kaut arī pusdienas bija okei, un vīns piecgadīgs tokajietis. Ceļa segums viduvējs.
Vietējie kopumā - krievu valodu lieto nelabprāt, bet labi, anglisko lieto labprāt, bet prot mazāk, problēmas norēķināties bija tikai ar Parex un Hansabankas kartēm, apzaga tikai šoferus, kopējais zaudējums - 2 mobilie.
Blagodarja, hvala i denkujem, viss kopumā bija ekstazī.