- 27.6.17 10:00
-
ja nu vēl luste vekdōru par miligramu pieslīpēt, atzīmēsim, ka tas pirmais Kā nav gluži Kā, bet gan Hā. kā vārdā hokejs, nedaudz vulharizējot, protams (jo (Z-)holandiešu lapseņu pūznī, kur Hā trellina ar jūtamu ūkas ghrabināšanu, nelīdīsim). frančiem, paši zinām, kādas ar Hā attiecības. aš-veidīgas. tā ka franciski patiesi būs Kā, bet tikai fonō(ne)taktiskā piespiedu kārtā. toties Ē manā transkripcijā būtu garš. pat francis, pievērsiet uzmanību, to solidāri pavelk garu. lai gan principā varētu arī na*uj nevilkt.
tā ka vēl viena iespējama redakcija būtum Shārbēka. citādi mums pēc analōģijas Am-damas lidosta par Skipholu būtu jādēvē. kas, taisnības labad, ir daudz tuvāk oriģinālam nekā Šithoula, kā to dzird daudzinām.
un gan jau vēl atrastos Kindzulis, kurš piebilstu, ka daudzos nīderiešu (-landiešu, -saksiešu un citu sakšu) dialektos gari patskaņi tiecas divskaņoties, t.i., mūsu gadījumā ē var nenostāvēt kājās abus cēlienus – otrajā tas var nošļukt uz i/j, paliekot karājoties starp *vienkapēku un vienkapeiku. un, kamēr Kindzulis runās, runa ies, valodas plūdīs, un mums jau atkal būs Atlanti jāpārraksta.