- 20.12.16 12:48
-
Nākamajam gadam daudzi izsaka visādas sirreālas prognozes, kuras ir saprātīgi neņemt par pilnu, jo nākotne ir objektīvi neparedzama, tad nu te sporta pēc būs manējās:
- Izraēla uzsāk plašu naftas ieguvi nesen atklātajās atradnēs. Tas un kāds neparedzams faktors liek naftas cenām pretēji sagaidāmajam nokrist zem 15,-USD par barelu, kas pēc īslaicīgas ekonomiskās atgūšanās Krievijā un no naftas atkarīgajās Latīņamerikas valstīs rada jaunu krīzes vilni;
- Tramps izrādās neprognozējams vienīgi savos izteikumos un to nekonsekvencē, nevis darbībā. ASV ārpolitiku pamatā regulē republikāņu kongress savā stingrās ārpolitikas rokas stilā, turpinot Bušu ģimenes tradīcijas. Tramps uzdrošinās draudzīgi aicināt Krieviju atteikties no stingrās rokas un pāriet uz patiesas demokrātijas un ekonomiskas sadarbības ceļa, pretī piedāvājot plašu ASV investīciju plānu Krievijā, ja tas tiktu realizēts, un ar šo uzsaukumu nonāk Nobela prēmijas kandidātu sarakstā;
- Plānotais ANO kodolieroču pakāpeniska aizlieguma likumprojekts sākotnēji cieš neveiksmi, jo pret to iebilst gan Krievija gan Ķīna, bet tiek pārstrādāts ar mērķi to tomēr realizēt;
- Baltijas valstis kopā ar Skandināviju un Poliju oficiāli uzsāk aizsardzības alianses veidošanu, Vācija pagaidām atturas tai pievienoties;
- Somijas un Zviedrijas iedzīvotāji referendumos lemj par pievienošanos NATO;
- Neilgi pirms 9. maija Maskavā notiek masīvs terora akts, kas izraisa protestu vilni pret karadarbību Sīrijā. Maskava sākotnēji vaino Ukrainas "Labējā sektora" teroristus, līdz atbildību oficiāli uzņemas Daesh;
- Uz iedzīvotāju neapmierinātības fona dažus mēnešus vēlāk Maskavā notiek puča mēģinājums, ko organizē Žirinovskis kopā ar citiem ultranacionāļiem. Līdzšinējā vadība sākotnēji vaino ASV. Kad Tramps piedāvā palīdzīgu roku puča apspiešanā, Putins slapstoties Baltkrievijā no palīdzības atsakās, jo citādi būtu ideoloģiski jāzaudē Ukrainas austrumi un Krima, kur amerikāņi aizvien skaitās iekšpolitiski ērts ārējais ienaidnieks. Puču palīdz apspiest Kadirova brigādes. Krievijas ārlietu ministrs zvēr atriebties organizētājiem, kuri tagadējā Krievijas versijā ir Ukrainas specdienesti;
- Balstoties uz iedomātajiem puča cēloņiem Krievija uzsāk vienlaicīgu masīvu ofensīvu Ukrainas austrumos un, izmantojot Krimas flotes atbalstu, arī dienvidos Odesā, piedraudot ES un ASV ar Kaļiņingradas apgabala kodolraķetēm, ja tās iejauksies. Ukraina izrāda neticami sīkstu pretestību. Notiek episka kauja par Odesu, kurā Krievija izmanto arī aviāciju, bet pilsēta tomēr noturas. Abas puses, bet īpaši Krievija, cieš lielus zaudējumus. Palielinās Krievijas iedzīvotāju neapmierinātība ar valsts ārpolitiku, īpaši Sibīrijas reģionos, kur atjaunojas demonstrācijas par federalizāciju un atdalīšanos no Maskavas un pret kara darbību Ukrainā. Demonstrācijas tiek vardarbīgi apspiestas, kas neapmierinātību tikai palielina;
- Lai vestu karadarbību ar Ukrainu, Krievija ir spiesta aiziet no Sīrijas un atvilkt no Kaļiņingradas ievērojamos sauszemes spēkus;
- Čečenijā notiek atentāts vai tā mēģinājums pret Kadirovu, ko organizē Krievijas pučistu algotņi, kuriem par to piesolīta līdzdalība Čečenijas tālākā kontrolē. Krievija izmanto iespēju paziņot, ka puča organizētāji ir Gruzijas specdienesti ar ASV atbalstu un sāk pievilkt spēkus arī pie Gruzijas robežām;
- Tiek sasaukta ANO ārkārtas sēde un uzsāktas sarunas par Krievijas izslēgšanu no ANO. Reālpolitiķi gan iebilst, ka tas pārvērtīs Krieviju par pārāk izolētu, tāpēc bīstamāku. Tiek nolemts, ka Krievija paliek ANO, bet bez veto tiesībām;
- Saūda Arābija negaidīti nodibina aliansi ar Irānu, uzsāk Islāma unifikācijas programmu un pilnībā atkratās no ASV ietekmes;
- Ziemeļkoreja izmēģinājumos kļūmīgi uzspridzina kodolgalviņu Dzeltenajā jūrā, izraisot reģionālu ekoloģisku katastrofu;
Ķīna izmantojot kā ieganstu reģiona drošības nodrošināšanu, izmēģina reģionālā policista lomu, izdara apvērsumu Ziemeļkorejā, pārņem varu un pievieno to Ķīnai, ar oficiālo nolūku novērst līdzīgu incidentu atkārtošanos, kā arī uzsāk apjomīgus katastrofas seku novēršanas pasākumus. Sākas masveida bēgļu plūsma no Ziemeļkorejas uz Dienvidkoreju, Dienvidkoreja ar ASV atbalstu izveido patvēruma meklētāju izmitināšanas un mentālās rehabilitācijas programmu;
- Pēc Ziemeļkorejas kodolincidenta ANO kodolieroču aizlieguma projekts ir ieguvis lielāku svaru un tiek pieņemts, Krievijai vienīgajai iebilstot;
- Hāgā tiek uzsākts starptautiskais tiesas process saistībā ar MH17 lidmašīnas notriekšanu. Neskaidros apstākļos mirst vēl vairāki iespējamie liecinieki, tomēr tiek savākts pietiekami pierādījumu, lai varētu tiesāt Krievijas prezidentu, Aizsardzības un Ārlietu ministrus, un iesaistītās augsta ranga militārpersonas;
- Krievijā protesti pāraug vardarbīgās sadursmēs, un Putins negaidīti atkāpjas un kopā ar valsts kases pārzini un ievērojamiem līdzekļiem aizbēg uz Latīņameriku. Krievijā tiek izveidota reģionu gubernatoru pagaidu parlaments, iezīmējas federalizācijas plāns;
- Tiek uzsāktas sarunas starp ES, ASV un Krieviju par Kaļiņingradas reģiona pievienošanu ES, balstoties uz to, ka tās statuss savulaik netika oficiāli apstiprināts kā pienākošs Krievijai un kā Krievijas smagi bruņots anklāvs uztur spēkā ES drošības riskus un kalpo kā šantāžas instruments. Sarunās jaunizveidotā Krievijas pagaidu parlaments piedraud savākt sev atpakaļ Aļasku, kura it kā ASV esot pārdota nelikumīgā veidā. Tam tiek atrasti pretpierādījumi, bez tam tiek pierādīti Krievijas pastrādātie kara noziegumi Ukrainā. Rezultātā puses vienojas par Putina un bijušās domes izdošanu tiesāšanai par noziegumiem pret cilvēci, kā arī par nosacījumiem ES-Krievijas kopīgas pārvaldes zonas izveidei ar bezvīzu režīmu ES pilsoņiem, paredzot Kaļiņingradas apgabala demilitarizāciju. Plāns paredz arī armijas izvešanu no Ukrainas austrumiem un apjomīgus ES ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā. Plāns paredz, ka Kaļiņingrada un apgabals tiek pārsaukti atpakaļ par Kēnigsbergu un trīs gadu laikā kļūst par neatkarīgu ES pilsētvalsti, ja pēc militārpersonu izvešanas plānu atbalstīs iedzīvotāju referendums. Tiek pieprasīta arī Krimas apgabala atgriešana Ukrainai, kā arī demokrātijas, godīgu vēlēšanu un cilvēktiesību ievērošana Krievijā. Pretī Krievija saņemtu ekonomisko sankciju atcelšanu un masīvu investīciju piesaistes programmu no ES, ASV un Ķīnas;
- Masīva vairāku terabitu DDOS kiberuzbrukuma ietekmē uz dažām dienām apstājas 95% Singapūras elektronisko pakalpojumu infrastruktūras, ir spekulācijas, ka to izmēģinājuma nolūkos iniciējusi Ķīna;
- Daesh sarīko ilgi plānotu terora aktu Vatikānā. Pāvests fiziski necieš, jo atrodas iepriekš neplānotā vizītē;
- Ar jaunu sparu atsākas Izraēlas un Palestīnas konflikts. Irāna izveido koalīciju ar Palestīnu un situācija pamatīgi nospriegojas;
- Taizemes jaunais karalis uzsāk teritoriālu strīdu ar Mjanmu;
- Kad zaudēts Krievijas atbalsts, Sīrijas armijas virspavēlniecība pavēršas pret Asadu, Asads noliek pilnvaras vai tiek nogalināts un negaidīti norimst Sīrijas konflikts. Tiek nosprausts valsts atjaunošanas plāns, kurā piedalās visas ieinteresētās puses. Valsts sadalās, daļu tās teritorijas sadala Turcija un Irāna, kā arī izveidojas Kurdistānas valsts, kuru atzīt atsakās vienīgi Turcija un Krievija, un uz kuru masveidā sāk emigrēt kurdi no Turcijas dienvidiem. Sīrijas bēgļi sāk atgriezties izpostītajā valstī, kurā Turcija, ES un ASV realizē atveseļošanās programmu. ES strauji mazinās atbalsts labējiem un Lepēna Francijā cieš sakāvi;
- Normalizējoties politiskajai situācijai un, iedzīvotājiem saskatot jaunas iespējas, Krievijā notiek masīva reemigrācija, ieskaitot Latvijas nepilsoņus, kas, atsakoties no nepilsoņa statusa, pāriet Krievijas pilsonībā, tādējādi izbeidzot etniskās un teritoriālās piederības disonansi savās galvās;
- Japānā un Filipīnās notiek vidēji stipras zemestrīces;
- Jeloustonas dabas parkā masīvi izvirst vulkāns, radot būtisku ekoloģisku katastrofu ASV, kas izraisa krīzi fondu biržās un būtiski ietekmē arī Ķīnu, dolāra kurss pret eiro nokrītas līdz 0.3;
- Globālās sasilšanas dēļ palielinās tuksnešu teritorijas un saasinās bads un reģionālie konflikti Āfrikas vidusdaļā;
- ES fondu stutēta, un oligarhu ietekmes uz pelēko ekonomiku un likumdošanu un birokrātiju bremzēta Latvijas ekonomika turpina mēreni progresēt.