- 19.3.07 12:33
-
1) Neredzu šeit īpašu problēmu.
2) Nemaz neprasu par ko. Pieņemu, ka zināja, pret ko viņi karo, jo pēc 1940. un 1941. gada notikumiem ievērojamai daļai latviešu nebija iemesla būt sajūsmā par Padomju varu. To taču var uzrakstīt, vai ne?
3) Krievija zina, bet ir lokana savos izteikumos. To varētu arī nepieminēt, jo labāk, lai šī ir Latvijas iekšēja lieta, vismaz pagaidām.
4) Ir vismaz viena valsts subsidēta institūcija, kas strādā tikai uz āru.
5) Piekrītu, es ļoti daudz ko nezinu, bet tas ir pārāk plašs jautājums, lai to šeit apspriestu :) Manis teiktais par tēvzemi un brīvību ir jāuztver kā ironija. Un tas, ka leģionāriem ļāva nolikt ziedus, bet antifašistus pieklusināja ir labi. Jo šāda attieksme liek uzdot jautājumu "kāpēc"? Vai tas ir demokrātiski? Un rodas lieliska iespēja pastāstīt, kā tad bija un kā ir tagad. Bet ja šo robu atstāj tukšu, tur var salikt melīgas sensācijas.
6) Es nezinu savu nāves stundu, bet tas neliedz man dzīvot ar dzīvi apliecinošu mērķa izjūtu.
7) Pastāsti. Esmu domājis gan šā, gan tā, bet vienmēr nonācis pie tā, ka īpaši citādāk un reizē spēcīgi labāk būt nevarēja.