- MK
- 17.3.11 13:09
-
Ierosinu LR ĀM izmantot 16. martu, lai katru gadu no jauna izskaidrotu ārvalstīm Latvijas vēstures sarežģītos līkločus un iemeslus, kādēļ 16. martā atkārtojas ir asa viedokļu kontroversija starp 9.maija svinētājiem un 16.marta pieminētājiem. Valsts prezidents, starp citu, varētu darīt to pašu iekšpolitiski. Latvijas institūts, vai Valsts prezidenta kanceleja varētu pasūtīt ārvalstu vēsturniekiem detalizētu pētījumu par periodu 1938.-1945. un mazāk detalizētu par 1946.-1991. periodu. Tam būtu jāataino:
1) Padomju Krievijas specdienestu aktīvo darbību pirmās Latvijas Republikas laikā (1938.-1940.), tās mērķus un rezultātus;
2) Molotova-Rībentropa paktu un slepenā papildprotokola saturu un nozīmi;
3) Latvijas Republikas varas un armijas piespiedu pārņemšanu 1940. gadā, represijas pret partizānu kustību un pirmās deportācijas;
4) Vācu karaspēka ienākšanu un iesaukšanas armijā metodes;
5) Palīdzību ebrejiem 2. pasaules kara laikā;
6) Noziegumus pret ebrejiem 2. pasaules kara laikā;
7) Padziļinātu analīzi konfliktam starp latviešiem, kas karoja abās pusēs un kāda bija motivācija katrā no šiem gadījumiem;
8) Staļina noziegumus attiecībā uz Latvijas tautu pēc kara deportāciju veidā;
9) PSRS īstenoto industrializāciju un mākslīgu darbaspēka iepludināšanu 1950.-1980.g.
Vismaz lai neviens Rīgas mērs vairs nevarētu teikt, ka "par to vēsturnieki strīdas, vai ir bijusi okupācija, vai nē".
Var jau būt, ka okupācija tās klasiskajā izpratnē tā nebija, bet galvenais ir panākt atzinumu, ka pat ja tas bija "īpašs gadījums, kas neiekļaujas vēstures klasifikatoros", tam bija noziedzīgs raksturs. Šajā jautājumā vienkārši ir jāpanāk skaidrība.
Papildus uzdevums - izvērtēt iespējas Baltijas valstīm vienoties par kopīgu pētījumu un kopīgu ārpolitisko un iekšpolitisko vēstījumu attiecībā uz visu trīs valstu sensitīvajiem datumiem, paredzot kopīgu finansējumu un nospraužot konkrētu termiņu tā izpildei.
Jebkādu no šīs analīzes izrietošu secinājumu vai tā būtu monetāra kompensācija, vienošanās par izejvienu un/vai enerģijas barteri, publisku atvainošanos, vai pat pilnīgu atteikšanās no jebkādām prasībām pret Krieviju kā PSRS vēsturisko mantinieci (kura tā ir, jo pilnīgi pamatoti atzīmē 9. maija svinības, kuras, starp citu, vajadzētu pieklājīgi sākt atzīmēt arī mums kā nacisma sakāves dienu) tā kā dalībvalsts varēs virzīt ES līmenī, vislabāk organizējot vispirms tautas nobalsošanu par vienu no variantiem, un pēc tam atstājot lemšanu ES ziņā.
Laikā, kad Krievijā tiek aicināts boikotēt Latvijas produktus dēļ kļūdaini interpretējot 16. marta piemiņas būtību, nav saprotama ĀM pasivitāte, tādēļ gaidīšu skaidrojumu.
Ar cieņu,
..