- ierosinājums papildinājumiem likumā par maternitātes/paternitātes pabalstiem
- 21.12.10 15:37
-
Labdien, a. god. Labklājības Ministrijas un budžeta komisiju dalībnieki.
Šobrīd, kad tiek samazināts "māmiņu" un "tētu" pabalsts līdz apjomam, ko es, būdams jaunais tēvs atbalstu kā šī brīža ekonomiskajai situācijai adekvātu, man ir ieteikums piemērot izņēmumus, kas samazinātu krāpšanās ar maternitātes un paternitātes pabalstiem risku.
Pazīme (kritērijs) - ģimenē pēdējo pusgadu ir tikai viens strādājošais (apgādnieks). Šajā situācijā, salīdzinot ar ģimeni, kurā strādā abi, pabalsta samazinājums ir īpaši jūtams. Ja tiek nolemts izmantot atvaļinājumu, apgādniekam faktiski jāatstāj darba vieta, kas ir saistīts ar zināmu risku, ka tā var netikt atjaunota pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma beigām. Vienlaikus iekšējā taisnīguma izjūta liecina par to, ka ja apgādnieks ir ilgtermiņā maksājis nodokļus, tad lēmumam ieņemt bērnu jābūt valsts atbalstītam arī vairāk nekā ar vienreizējo pabalstu rēķinātu atbilstošajā apjomā no pamatalgas + 50 LVL ikmēneša minimumu, ko saņems otrs, nestrādājošais ģimenes loceklis, jeb citiem vārdiem šādā ienākumu situācijā bērna kopšanas atvaļinājuma pabalstam jābūt lielākam un attiecināmam uz ģimeni kopumā.
Uzskatu, ka patreizējā situācija ar samazināto pabalstu var palielināt aplokšņu algu īpatsvaru. To radīs apgādnieku pāriešana "kontraktoru" atvaļinājumos, kas paredzēs algas saņemšanu aploksnēs, vai caur citām shēmām, lai vienlaikus varētu tikt saņemts arī valsts pabalsts.
Svarīgi būtu novērst šādas shēmošanas cēloņus, nevis šķist spēkus un līdzekļus, cīnoties ar sekām.
Mans ierosinājums ir noteikt, ka ģimene, kurā ir viens apgādnieks, un nestrādājošais vecāks ir bez pastāvīga darba vairāk nekā 3 mēnešus, var saņemt papildus pabalstu, identiskā apjomā, kāds pienāktos apgādniekam, ja tas ietu bērna kopšanas atvaļinājumā, neatkarīgi, vai tas tiek darīts, vai nē. Šāds aprēķins būtu vienkārši un ērti realizējams, aprēķinot pabalstu pēc jaunās metodoloģijas un pareizinot to ar divi, ja tiek izmantots atvaļinājums, vai arī ar viens, ja netiek un apgādnieks turpina strādāt. Vecāki iesniegumā varētu norādīt, kurš no viņiem saņems šo pabalstu - apgādnieks vai nestrādājošais.
Ja izmaiņas tiktu pieņemtas, lai topošajām māmiņām nebūtu ažiotāža kā 2. novembrī ap to, kā paspēt piedzemdēt pirms pusnakts. Izmaiņām būtu jāstājas spēkā tā, it kā tās būtu pastāvējušas arī pirms tam, bet izmaksu aprēķins stātos spēkā no likuma pieņemšanas dienas. Piemēram, ja māmiņa - bezdarbniece būtu dzemdējusi dienu pirms šo grozījumu stāšānās spēkā, ģimene zaudētu tikai viena (pirmā) mēneša papildus pabalstu, nevis visu šo pabalstu. Cits, elegantāks un pretīmnākošāks scenārijs būtu piemērot tā stāšanos spēkā ar atpakaļejošu datumu 2010.g 3. novembris, tādējādi nebūtu lieku sarežģījumu ar to, kurā pusē datumam atrodas ģimenes un kurai no tām ir vai nav paveicies ar dzemdību datumu.
Domāju, ka šādi tiktu sniegts Latvijas attīstībai tik būtiskais atbalsts ģimenēm, kuras izvēlas modeli, kurā viens no vecākiem bērnu audzina pats, nevis laužoties strādāt, un tad maksājot auklēm u.c. Tādējādi perspektīvā samazinātos no ģimenēm emocionāli atsvešinājušos bērnu skaits, no kā izriet mazāks noziedzības līmenis, labākas sekmes, un bērnu konkurētspēja mūsu pagaidām ne pārāk draudzīgajā vidē, kāda šobrīd ir Latvijas valsts salīdzinot ar ārvalstīm.
Ticu, ka pieņemot tālredzīgus un uz ilgtermiņa vīziju vērstus lēmumus, mēs (jūs) to varam padarīt labāku sevis, tautas un mūsu visu bērnu labā.
Ar cieņu, un novēlot sirdī gaišus svētkus,
Jānis Irbe