- 1.12.10 22:44
-
Vīlos teātra apmeklētājos. Tādi neizteiksmīgi, ne visai smuki, džīnās un džemperīšos, nesaprotami ne-latviski ar tādiem kā TV reklāmu atspulgiem acīs un kustībās. Es saprotu, ka ir auksts un smērīgs laiks, bet aktieriem taču arī gribas svētkus, skatoties publikā, kurai viņi svētkus rada.
Mazam mierinājumam glītākā no apmeklētājām ar savu vīru sēdēja man blakus un uz brīdi pat aizņēmās programmiņu. Vienbrīd viņai tik skaļi iekurkstējās vēders, ka nākamā reize, kad atkal varēja smieties, nāca kā atvieglojums.
Man pietrūka naudas šampanietim, jo biju nopircis to programmiņu, bet palūdzu pusglāzi, viena meitene teica "nē", otra "jā", es teicu "nu protams, ka jā" un tā man ielēja it kā pusglāzi, bet faktiski gandrīz pilnu, kura bija jāizdzer mazliet par steidzīgu, jo trešais zvans. Bet pirms tam ielūrēju aiz aizslietņa, un krēsla redzēju noliktu skatuves tērpu un, iespējams, aizmirstu puķu pušķi, tādas kā maijpuķītes.
Briesmīgākais izrādē bija tas, ka man nebija sajūtas kā starp latviešiem. Ejot ārā pa durvīm paskatījos spogulī, un atspulgā izlikos svešāds arī pats sev. Bet tad jau laikam tomēr viss kārtībā.