- 4.11.10 13:06
-
Rīta sarunas sākumā bija par termodinamikas likumiem, tad par ar otro no tiem saistīto entropijas palielināšanos, un, lēzeni pārejot uz nesen lasīto par to, ka
1. Visums izplešas ar paātrinājumu, kas pieaug, palielinoties attālumam no "sākuma punkta";
2. nesen līdz mums atnākusi jaunu zvaigžņu veca gaisma (jaunu tādā nozīmē, ka par atskaites punktu pieņem Lielo sprādzienu),
pēc kā nodomāju, ka varbūt Lielais sprādziens notiek nepātraukti.
Hipotēze:
Visums, iespējams, ir kā "laiktelpas" baranka (baranka ir tāds kā grezenveida cepums), gredzena caurumā no abām pusēm gāžas iekšā līdz teorētiskajai ātruma robežai paātrinājušās galaktikas jeb matērija, kura šajā robežātrumā sabirst pīšļos (t.i. sadalās vienkāršos hēlija un ūdeņraža atomos) un "uzreiz pēc tam" izvirst kā jauni, sasmalcināti gāzu mākoņi, nonāk gredzena "iekšējā iekšpusē" t.i. barankā nevis tās caurumā, sāk formēt jaunas zvaigznes, tās savukārt apvienojas galaktikās un sapulcē ap sevi planētas, un pamazām atkal sāk paātrināties "perifērijas virzienā".
Pieņemu, ka laiks matērijas maksimālā ātruma brīdī ir apstājies, tādējādi radīšanas brīdis ir sastindzis no laika viedokļa, bet reizē nepārtraukts kā process, kā arī pārpilns enerģijas piesātinātā stāvoklī.
Melnie caurumi, iespējams, veido režģi, kas veido barankas "iekšējo gravitātes gredzenu", t.i. satur to visu kopā tā, lai tas neizšķīst. Baranka ir baranka tikai nosacīti, jo galaktiku kustība visticamāk nepaātrinās pa apli, jo tas vestu uz orbītu, bet gan nepārtraukti paplašinātā trajektorijā, bet kas laiktelpas izliekuma dēļ (šo es nemācēšu izskaidrot, bet Hokinss, kuru neesmu lasījis, varbūt piekristu, un varbūt arī nemācētu izskaidrot tā, lai es saprastu) tomēr atved tās uz lielo zvaigžņukritumu, t.i. barankas gredzena vidu.
Mēs esam nenosakāmā attālumā kaut kur barankas šķērsgriezuma vidū, bet tuvāk zvaigžņukritumam, līdz kura sasniegšanai mums vēl jāpaātrinās 4-15 miljardi gadu.
Fundamentālie jautājumi attiecībā uz šo modeli ir vismaz divi:
1) kas ir velkošais spēks, kas liek matērijai paātrināties perifērijas, vai pareizāk sakot beigu sākuma tuvumā? Vai centrtieces paātrinājums, ko veido izliektā trajektorija ap "iekšējo gravitātes gredzenu spēki" būtu pietiekams?
2) kāda spēka vai tā trūkuma ietekmē gāzu mākonis tiek izsviests barankas "iekšējā iekšpusē", nevis sakrājas turpat barankas caurumā?
Rīts gudrāks par vakaru.