- gandrīz Seneka
- 27.5.09 10:45
-
Aktierus mīl viņu personības kumulatīvas kultivācijas dēļ, ko pieprasa viņu profesija. Parasts, dzīves nogurdināts cilvēks, kuram pietiek ar klasiskajām sociālajām lomām, nespēj daudzpusīgi attīstīties, jo pietrūkst motivācijas un laika. Ir taču tik daudz veidu kā ērti un rāmi pavadīt laiku, teiksim, uzgrillēt gaļas gabalu, klusināti atraugājoties pēc kārtējā aliņa, vai pāris stundas vēlāk vērot aktierus TV kastē. Tāpēc, ja esi labi kopts, tad parasti sekls dvēselē. Ja esi sirdī dzejnieks, pietrūkst erudīcijas. Ja esi viszinis, tad diez vai palielīsies ar attīstītiem muskuļiem. Aktierim pa drusciņai viss ir jāsamācās uz konkrēto lomu, pie tam zinot, ka esi atbrīvots no šī kaut kā viena nešanas visu mūžu, jo vienīgā īstā nasta būs publicitāte. Un par to, nevis izskatu un slavu, viņus mīl viņu dziļākie fani. Bet tas nenozīmē, ka to pašu nevar darīt ikviens no mums. Dzīve ir gana īsa, lai nožēlotu to, kas nav paspēts, bet pietiekami gara, lai, mazliet pacīnoties, paspētu visu, kas sniegs gandarījumu tās izskaņā. Labu veiksmi, biedri!