- 15.1.09 23:20
-
sk. komentu zem vedjmah.
Vai tad kāds bankām jebkad ir garantējis, ka viņu biznesam vienmēr ir jābūt ar pozitīvu bilanci? Jāglābj ir bankas, kas vienā rāvienā notriekušas pilnīgi visu. Tādi bija gadījumi ar BB un Parex. Un viss.
500 miljoniem peļņas gadā 3 gadu laikā valstī ar priekš ES standartiem salīdzinoši trūcīgu IKP vajadzētu būt pietiekami, lai liktu mierā tās iedzīvotājus. Starp citu tieši 1.5 miljardi ir summa, ko pēc provizoriskiem aprēķiniem skandināvu bankas ir zaudējušas, ieguldot naudu ASV modernajos finanšu instrumentos, tātad būtībā skandināvu bankas uz Baltiešu uzkarsēto kredītu buma rēķina ir izlīdušas pa nullēm. Tām ir jāpateicas (visticamāk, ka Godmanim un Rimševicam), ka tā pārņēma Parex un tādējādi neizraisīja panikas vilni, un totālu krahu.
Tāpēc ja banku vadītāji, pat būdami varbūt sāpēs sačokurojušies no savām neveiksmīgajām azartspēlēm ASV un Islandē, nav galēji cietsirži (un skandināviem par godu jāsaka: tas tiem nav tipiski), viņiem būtu jāsaprot, ka šis brīdis ir tas, kad savas pārsteidzības dēļ jostu mazliet jāpievelk viņiem pašiem un jāpiekāpjas jebkādiem noteikumiem, ja tie ir stingri, bet ne represīvi. Un tieši tādi Šlesera piedāvātie intrumenti arī ir - pilsoņus aizsargājoši un mēreni regulējoši.
Tiesa, viņa tonis ir nedaudz nicinošs - tas nav labākais diplomātijas paraugs (šeit pret to ir ietirgots populistiskais ieguvums), bet bankām arī tādu tomēr būtu visgudrāk šobrīt norīt.
Paies laiks ar mīnusiņiem, un bankas varēs mierigi atkal atsākt pelnīt. Un tā būs visur pasaulē, tikai mums nevajadzētu liekties un aiz bailēm zaudēt kredītu, nelauties papildus represēties, un tādējādi nesniegt humāno palīdzību valstīm, kurās krīze ir mazāk iztekta jo to valdības bijušas pietiekami tālredzīgas, lai banku aktivitātes mēreni turētu zem kontroles.
Valdībai par to ir jārunā ar banku vadītājiem un pēc tam mēdijos. Cilvēki jāiedrošina neliekties, un ir jāpieņem aizsargājošie likumi.