- 26.12.08 17:15
-
Pirms pieturas Sporta nams "Daugava", pajautāju krievu piektklasniekiem, kas aizņēma durvis, vai izkāps, puikas noķiķinājās, bet meitenīte iedāvināja man konfekti, mēs sasmaidījāmies, improvizēti parunājāmies pa latviski un novēlējām savstarpēji priecīgus svētkus. Nopircis "DEPO" krāsas bundžu un citus loriņus, atpakaļ nolēmu doties ar kājām. Maskačka tomēr ir brīnumskaista, tās dzelteno ķieģeļu mājas tā vien mudina iegādāties tur dzīvokli. Ne jau lai dzīvotu, vai nopelnītu, bet tāpat vien, lai neiet zudumā. Pagarajā ceļā līdz Lāčplēša ielai satiku trīs interesantas kompānijas. Katra no tām bija izkliedēta pa pāris kvartāliem, 3-5 cilvēki, kas mīņājas uz vietas vai lēni iet un neuzkrītoši skatās apkārt. Ielas galā mašīna ar ieslēgtu dzinēju, kurā sēž vēl viens komrāds. Piederas pie rajona, vismaz pagaidām, ceru gan, ka ar laiku būs citādi.