12. Oktobris 2012

• 12.10.12 17:22
• Iegāju telpā, kurā izskatījās mazliet kā antikvariātā, tai bija plaukti ar dažādiem glītiem, bet senatnīgiem sadzīves nieciņiem, daudz grāmatu, patīkams, rāms apgaismojums, dīvāni ar zaļiem pārvalkiem, lieli logi, aiz kuriem viegli krēsloja un lielām pārslām sniga sniegs. Uz brīdi nevarēju atcerēties, kāpēc esmu šeit atnācis un kāda man ir saistība ar šo istabu, tā bija sveša, bet tomēr pazīstama. Laikam tieši tāpēc iedomājos, ka varbūt sapņoju. Paskatījos visapkārt - viss izskatījās skaidrs kā dzīvē, ass, krāsains, dabisks, nevis viegli miglains kā parasti sapnī. Lai pārliecinātos, paņēmu rokā tumši pelēki violetu kakao trauku, nu skaidrs, sīkā, baltā, amerikāniskā helvetikas šriftā skaidrā angļu valodā apraksts par.. ēē.. izrādās teikumi rādās kā pazīstami, bet atsevišķus vārdus tomēr saprast nevar.. burti ir, bet nevirknējas.. piepūle aizvien lielāka.. pamodos.
  Tags: sapnis
• 0 aksiomasieteikt virzienu