5. Oktobris 2009

• 5.10.09 20:36
• Redzēju Daugavu sakultu piena putās iepretī mākoņiem ziliem uz dzelteni oranžīga, rombiskas mozaīkas gabaliņos salauztiem lukturu atspīdumiem no tilta, redzēju, kā kanālmalā ūdrs, stūrējot ar plato asti, lēni lavās gar krastu, lai, ienirdams netālu no pīlēm, liktu tām izbiedētām celties gaisā un traukties garām sievietei ar noliekto galvu un augstu izstieptajām rokām, trīsdesmit, piecdesmit, septiņdesmit švīkstošu spārnu pāru dzelteno lukturu rāmajā gaismā [pienāca vācieši nobildēt "so schōn", bet nekā no tā neredzēja, arī mazs zēns paskrēja garām, apstājās uz brīdi, nesaprotot, uz ko es tur skatos].
  
  
  Tags: mirkļi
• 1 aksiomasieteikt virzienu