- 5.4.26 02:20
-
Tieši tā - Jēzus nav nācis atcelt bauslību un Veco Derību, bet gan piepildīt, un Viņa augšāmcelšanās tieši apstiprina to, ko p a t s Jēzus saka par saviem ienaidniekiem visas Vecās Derības garumā. Bauslība, pravietojumi un apsolījumi ir spēkā un savu turpinošos vainagojumu iegūst Kristū, kas to visu davā Dieva bērniem. Tu izlasi tikai līdz tam kastrētajam jēriņam, un uzreiz aizmirsti, kas notika un tika teikts pirms tam, un kas tiek apsolīts un atklāts par nākamajām lietām, jo, protams, būt dubļos iemīdītam vājulim, kurš noglauda visas galviņas un visu klusi pacieš ir vieglāk nekā abas sarežģītās, 'tis a hard saying, Rakstu polaritātes turēt vienkopus - gan tiesu, gan žēlastību, gan lāstu un svētību, gan vājumu un spēku, gan bauslību un evanģēliju, gan mieru un karu, gan lēnprātību un dusmas, gan jauno un veco derību, gan Lielo piektdienu un augšāmcelšanos, gan dzīvību un nāvi, gan paradīzi un elli - vienkopus! Ja tu abpusgriezīgo zobenu nosauc vienkārši par "alegoriju" (neskaidrai cerībai, pozitīvām emocijām, athodam pēc paģiru smagākā punkta utt), tad esi konsekvents un arī augšāmcelšanās notikumu sauc par alegoriju, piemēram, kā to vakar medijos tieši un netieši vedināja Paičs, Dace Balode un citi ārējā tumsībā izgrūžami suņi, šie vilki avju drānās, kuri nogalina dvēseles, runājot tā, ka ausis niez un saucot miers, miers! kaut arī nāk karš un izpostīšana. Esmu aicināts ļauno pasauli tiesāt, jo Kristus ir pasauli uzvarējis un padarījis mani par viņa apsolījumu un nākamo labumu līdzmantinieku, kristībā uzliekot uz manis savu vārdu un zīmogu, ka esmu viņa daļa šajā uz uguni notiesātajā pasaulē. Un tieši tā - mans vienīgais atdarināšanas cienīgais paraugs ir Kristus - nevis kaut kādu izbalsinātos kapos grimstošu, netiklības vīna apdzērušos garāmgājēju "neizpratne un nicinājums", kas nezkāpēc tik ļoti satrauc tevi; - tas Kristus, kurš saviem sekotājiem ceļā uz Emavu izskaidroja v i s u s Rakstus, arī to daļu, ko tu nosauc par "skolnieciski lecīgu ņemšanos", kaut gan pats Jēzus nedalītajā Trīsvienībā runāja par Bābeles mazuļu šķaidīšanu pret sienu vakar, šodien un rīt. Tieši tā, es esmu aicināts cilvēci un pasauli mīlēt, liecinot pret puvi pasaules sirdī un pret velna varu cilvēku locekļos, kā arī pret muļķībām, ko dažādi apjukuši un it kā pieauguši, nobrieduši, kompetenti, pragmatiski, caurmērā lādzīgi un pasaules lietas daudz pieredzējuši nelecīgi rāmie kristieši publiski izplata, tā krājot sev ogles virs galvas kā nocietinājušies 2. baušļa pārkāpēji. Kristus savas zemes dzīves gaitās runāja par acs izraušanu, dzirnakmeņa apsiešanu ap kaklu, tempļa noplēšanu, izmešanu ārējā tumsībā, Jeruzālemes meitu vaimanām un Tiesas dienu, jo tik ļoti mīlēja mūs visus. Tas ir labs, cienīgs un atdarināšanas vērts p i l n ī g a s un nedalītas mīlestības paraugs, kurš nekalpo diviem kungiem un neuztraucas, ko par skarbiem patiesības vārdiem padomās ugunij nolemtā pasaule.