- 5.4.26 01:33
-
Labi, lai būtu, esi mans tiesnesis, apsūdzi mani tajā, ka es Jēzu uzskatu par kastrētu jēriņu un it kā spekulēšanu ar Tavu mīlētspēju, mamona vai tml. iedzītu pagrīdē, kā arī uzskati manu nepatiku par neadekvātu reakciju. Es to tagad esmu dzirdējis, bet tam nepiekrītu. Bet man tas nav svarīgi, jo es par to esmu noraizējies Tevis, nevis sevis dēļ. Pat ja Tu tam netici, tas tā ir.
Jo Tu, šķiet, ignorē, ka Vecās derības tiešā soda atreferējumi un psalmi nav bausliba, par ko Jēzus saka, ka nav nācis to, atcelt, bet piepildīt. Piepildīt mīlestībā pret tuvāko, nevis ar abpusgriezīgu zobenu, kas ir vienkārši alegorija par patiesību, kas reizē apkauno, bet, godīgi atzīta, padara brīvus. Un Tu pareizi saki, ka tas, kas bija pirms mūsu Kunga augšāmcelšanās notikuma, ko atzīmēsim rīt, vairs nav tas pats, kas pēc.
Atjēdzies. Tu neesi aicināts pasauli tiesāt, bet gan iemīlēt cilvēkus, kas cieš no tās netaisnībām un palīdzēt tiem. Nenosodot, bet sniedzot tiem cerību. Ar spēcīgu, klusējošu, saprotošu, piedodošu attieksmi. Nevis lecīgi skolniecisku ņemšanos par pedējo dienu sodībām, kas izraisa vien neizpratni un nicinājumu tajos, kas nesaprot lietas būtību. Pat ja neesi saņēmis šādu modeli, kā atdarināšanas cienīgu paraugu no cilvēkiem, ko Tu cieni, Tev ir Kristus, kas ir neizsmeļams prieka un mīlestības avots - "nāciet pie manis un jums vairs neslāps nemūžam." Un Tu vari to dot tālāk, bet jau būdams pilnīgs.
Atvaino, ka tik tieši Tev to iebāžu acīs, bet neviens cits to neuzdrošinās un arī, šķiet, neuzdrošināsies. Varbūt tādeļ, ka mīļā miera labad pieņem Tavas attieksmes un rīcības kādas tās ir. Bet man nav svarīgi par to klusēt. Man šobrīd liekas, ka šo nerakstu es pats, bet kāds, kam ir svarīgi, kam tiešām rūp, lai Tu saņem sev pretī spoguli, kaut uz brīdi, kas parāda kā ir, raugoties no malas, nevis kā Tev pašam izskatās.
Lai veicas.