- 4.4.26 14:23
-
Zinu, nu un? Jēzus un Pāvils nekur Cēzaru, arī Jūdejas tetrahus nenosauc par despotiem. Arī despots ir nolikt sodīt ļaunos un pagodināt labos. To tu saki no 21. gs ahistoriskās un anahroniskās tuvredzības skatpunkta. Raksti gluži pretēji saka, ka cēzars dara Dieva darbu, nolikdams bandītus zem zobena un cildinot godājamus darbus. Raksti saka, ka Pilāts nav despots, bet gan dara savu nolikto darbu, un arī visa Pilāta vara nāk no augšienes. Sengrieķu tikumu mācība un kristīgā morāle māca, ka primārais sociālā nodrošinājuma locus ir saime un ka devīgums, dāsnums, labdarība ir brīvprātīgi praktizējams tikums Dievam par godu un pateicoties faktam, ka esam atsvabināti no grēka un savtīgas paspielūgsmes važām. Atkal, nedz grieķi, nedz jūdi neko nemāca par to, ka valstij kā institucionalizētai spaidu un pārdales mašinērijai būtu jāiedibina "sociālā atbalsta programmas" sirmgalvjiem vai todleriem (bērnudārzi ir smags grēks pret Radītāju, kurš mazos laulātajiem dāvā kā nepelnītu svētību). Debesu valstībai nevar "pieslēgties" ar morālu izvēļu palīdzību. Neviens nevar pats saviem spēkiem pieslēgties Debesu valstībai. Cilvēks vispār spēj veikt morālas izvēles tikai tad, kad Debesu valstība ( kas nav paralēla dimensija, bet gan vienīgā īsteni esošā un noturīgā realitāte) ir pieslēgusies viņam. Modernā sociālā nodrošinājuma, pilnīgas apčubinātības totālā auklīšvalsts ir mēģinājums uzcelt Debesu valstību zemes virsū. Sociāldemokrātija ir Bābeles tornis.