- 14.12.23 00:15
-
Manuprāt tā ir vardarbība vai arī despotisms, vai citi patstāvīgas domāšanas modeļu apspiešanas veidi, kas nekvalificējas kā vardarbība. Vairums cilvēku piedzimst atvērti izziņai, jo tā nodrošina labākas izdzivošanas iespējas. Tālāko nosaka apkārtējo nozīmīgo autoritāšu attieksme pret netraucētu izziņu un veselīgu pašapziņu kā pamatu tam, lai tā var realizēties. Ģimene, skola, vienaudži, kolēģi.
Jā, daudziem apzināti vai biežak neapzināti ieņemta pārspīlēta upura loma kompensē pašapziņas jeb sava vērtiguma pašpietiekamības apziņas nepietiekamību un izpaužas kā slēptas pretagresijas forma. Bet tas nenozīmē, ka nav reālu upuru, kas savu reakciju vienkārši apspiež, jo saprot, ka uzvelt vainu tiem, kas tikai atgādina par traumu, ir neētiski.
Būtu taisnīgi, ja šī slēptā agresija būtu vērsta pret tiem, kas traumu izraisīja pagātnē. Bet reizēm tie var būt bijuši vistuvākie cilvēki, kurus vainot nozīmētu pieskaitītīt savai dzimtai piederīgos ļaundariem. Tas ir sasodīti grūti ikvienam.
Tomēr vienigais veids kā no tā atbrīvoties ir atzīt kā ir, mēģināt saprast, kāpēc, saprast, attaisnot, piedot un turpināt mīlēt kā līdz šim.