- 16.11.23 00:14
-
Ar vērtību kopu domāju, ka var, tie ir informācijas par vērtībām pamati, ko ieliek ģimene, jo īpaši vecvecāki, bērnudārzs, skola, dominējošā vai marginālā reliģija, TV, kino, teātris, mūzika, un tagad jau arī socializēšanās internetā, jo īpaši datorspēles, vēlāk arī dažādas garīgās pilnveidošanās prakses un arī apziņu izmainošas vielas.
Manuprāt valoda nav īsti vērtību kopas daļa, bet vērtība pati par sevi. Piemēram, mums īpatnais verbalizētās komunikācijas veids kas reizē nosaka, kādā veidā domājam, proti, samērā disciplinēti, jo valoda ir salīdzinoši stingri un sarežģīti lokāma.
Mūsu vērtību koncentrāts, manuprāt, ir dainas, kas liekas aizvien pašu nepietiekami novērtēts tīrradnis.
Vizuālais kods ar piesaisti panteismam - latvju raksti - ļoti tīri savās formās.
Zinātne bez vārda brīvības - jā, bet izolēti stagnējoša, individuāla.
Seksuālas orientācijas minoritāšu tabu kā tādas uzvedības risks, kas apdraud īpatnās kultūras saglabāšanos, ja tā kļūtu par mažoritāti, jo apstātos ataudze. Kas manuprāt ir par pamatu arī nosodījumam atsevišķās reliģijās un arī kultūrās. Citu iemeslu man grūti iedomāties.
Par pretinieku kultūru - droši vien ir variācijas. Kaimiņu nenormāli brutālie lamuvārdi, piemēram, ir tīri labi iesakņojušies. Jo ļauj ātri nolaist tvaiku, pie viena emocionāli pastiprināti izteikties, bet kopumā, manuprāt, degradē izteicēja personības smalkumu un ved uz piesaisti izteiktajam zemapziņā kā akceptējamas amorālas rīcības paraugmodelim. Kā runāsi, par tādu paliksi.