- 15.11.23 17:16
-
Jā, vienīgi memes ir tik neprecīza un variācijām pakļauta pamatvienība, ka ja uzskatām, ka memes ir informācijas pavairošanās analoģija ar gēniem, tad kopētās informācijas mutācijas notiek tik plaši un nepārtraukti, ka tas īsti nevarētu darboties lietderīguma aspektā, ja vien mērķis nav entropija un pieaugošs haoss.
Ja es būtu kompetents šajā jomā un ieienteresēts to padziļināti pētīt, es vērtētu informācijas kvalitāti pēc tās pavairošanas kontekstā ar Maslova piramīdas daļu, kurā atrodas vairākums savrupās jeb īpatnās kultūras pārstāvju. Kvalitātes pamata kritērijs būtu a) godīgas jeb faktiem atbilstošas un pietiekami iekļaujošas interpretācijas saglabāšanās pakāpe pēc daudzām pavairošanas iterācijām, b) pavairotās informācijas stabilitāte jeb nemainīgums, neatkarīgi no sākotnējās kvalitātes, c) pirmo divu tipiskās atšķirības atšķirīgās apdraudējuma pakāpēs.
Piemēram to, kā kvalitāte saistībā ar katras savrupās jeb īpatnās kultūras sasniegto vajadzību apmierināšanas līmeņiem dažādās apdraudējuma pakāpēs.
Teorija būtu apmēram šāda:
1) ja piramīdas lejas- un vidusdaļas tipa sabiedrībās, kur notiek primitīva cīņa par eksistenci un pamatvajadzībām, savrupās kultūras informācijas telpā
a) pastāv netāls un reālistisks apdraudējums, dominētu salīdzinoši vairāk neētisku ideju un to realizācijas pieļāvumu un rīcību. Tostarp informācijas sagrozīšana, spēcīgi mīti un vertikālas varas struktūras, lai nodrošinātu kontroli pār informācijas dezorganizāciju cīņā ar reāliem draudiem, ja tādi iestājas. Tas izraisītu nekvalitatīvas, bet stabilas informācijas pārnesi;
b) pastāv tāls un nereālistisks apdraudējums, pamatvajadzības tiek nodrošinātas decentralizēti sadarbojoties mazās kopienās, un informācijai ir tendence būt kvalitatīvai un stabilai, bet mītiem (kas netiek postulēti kā patiesi) ir fonkcija rosināt virzīties uz augstāko - pašrealizācijas līmeni.
2) Tuvāk piramīdas augšgalam, kur sabiedrībā kopumā pamatvajadzības ir apmierinātas un indivīdi var nospraust sev virsmērķi pašrealizācijai un, dzīves gaitā papūloties, to arī sasniegt, tad ja:
a) pastāv netāls un reālistisks apdraudējums, pamatvajadzības un individuālā pašrealizācija par spīti apdraudējumam aizvien tiek nodrošinātas sadarbojoties un decentralizēti, un informācijas nodošanai ir tendence būt kvalitatīvai un stabilai, bet var iegūt strauji lejupejošu tendenci, ja apdraudējuma pakāpe pārsniedz noteiktu robežu;
b) pastāv tāls un nereālistisks apdraudējums, pamatvajadzības un individuālā pašrealizācija tiek nodrošinātas sadarbojoties, un decentralizēti, bet informācijai ir tendence būt kvalitatīvai, bet mazāk stabilai, jo stabilitāte traucē indivīdu pašrealizācijai - tai nepieciešami jaunu konceptu meklējumi, vairāk faktu un interpretāciju.
Militāru konflikta iestāšanās gadījumos abu līmeņu savrupās kultūras par pagaidu virsmērķi izvirza pašsaglabāšanos, atturot, vai iznīcinot pretinieku. Katras no konflikta pusēm kultūrā lielā mērā var iejaukties pretinieka kultūra, izņemot, ja vien par papildus virsmērķi netiek nosprausts to nepieļaut. Abu līmeņu kultūra mēģina vai nu neuzkrītoši nokopēt vērtīgāko no pretinieka kultūras, vai uzspiest savējo, vai pat piedēvēt pretinieka labākās kultūras iezīmes savējām, bet sliktākās savējā - pretiniekam.
Konflikta laikā, pie nosacījuma, ka nepastāv ārēja, labi informēta arbitrāža, informācija par pretinieku tiks pavairota kā nekvalitatīva (sagrozīta) un stabila. Ja arbitrāža pastāv, tad augstāka līmeņa sabiedrība pavairos kvalitatīvu un stabilu informāciju, bet zemākā - centīsies nobloķēt arbitrāžas piekļuvi faktiem, kā arī savas sabiedrības piekļuvi arbitrāžas informācijai, un, ja iespējams, piegādās arbitrāžai nekvalitatīvu (tīši sagrozītu vai vienpusēju) informāciju.