Atcerējos, kā, pārejot pa ļodzīgam tērauda plāksnēm starp vilcienu vagoniem, apdullinoši skaļi klaudzēja sakabe, matus pluinīja vējš un apžilbinoši gaišajā spraugā garām traucās koki, stabi un lieli zāles kumšķi, zem kājām vizēja sliedes un ņirbēja gulšņi.