- Schaumburg, IL
- 2.5.22 00:50
-
Aiz autostrādes, kas pastāvīgi atdzīvināja ainavu aiz lepnās konferenču tipa viesnīcas loga, kartē uzrādījās Costco veikals. Uz viesnīcas ēdināšanu ārpus brokastīm paļauties nevarēja un nebūtu arī laika, tāpēc devos iepirkties. Lieki teikt, ka visā pusstundas gājienā biju vienīgais kājāmgājējs un pēdējos 50m gāju pa brauktuvi, jo trotuāra gar veikala piebraucamo ceļu nebija. Veikalā visi ņēma milzīga izmēra ratus, paņēmu arī es. Ieejot daži uzrādīja kaut kādu kartīti, bet mierīgi tiku iekšā ar smaidu un 'hellou'. Pamanīju, ka lielākā daļa preču iepakojumos ir pa četri gab vai vairāk. Piemēram, zobu birstēm minimālais nopērkamais skaits bija 8-paka. Sakrāvu ratos ēdamo pāris dienām šo to no tā, ko varēja dabūt pa vienam un četrpaku IPA alus bundžās, jo tas bija mazākais iepakojums visā alus kastu grēdā. Pie kasēm izkrāvu visu uz slīdošās lentes, bet tad izrādījās, ka bez klientu kartes mani neapkalpos. Liku visu atpakaļ ratos, lai rūpīgi atlasīto turpat tajos arī atstātu un dotos uz tuvējo IKEA pārbaudīt, vai tur var dabūt vismaz cepumus. No piedzīvotā pazemojuma notrīcēja roka, un no vaļīgā iepakojuma atvienojās viena alus bundža, kas nokrita uz grīdas un pavērās mazā spraudziņā. Sakratījusies, tā griezdamās smalkā strūklā vispirms apšļakstīja grīdu, tad manas kurpes. Personāla meitene žilbinoši smaidot atskrēja ar kaudzīti salvetēm, ar ko piesedzu bundžiņas augšpusi, bet, liekot to ratos, tā atsitās pret ratu grīdu un ieguva otro elpu, bet tagad jau vertikālā vizienā. Ar lielu pateicību pieņēmu nākamo salvešu paku. Atnāca vadītāja un izņēmuma kārtā man tomēr atļāva iepirkties bez klienta kartes. Biju jau iesvīdis, un šī ziņa bija kā vēsa gaisa plūsma no platānas zara. Bet tad izrādījās, ka veikalā nepieņem Mastercard - tikai VISA un American Express kartes. Lai arī dolārus nebīju vēl samainījis, nez kāpēc pajautāju, vai varu maksāt skaidrā, un saņēmu apstiprinošu atbildi. Teicu, ka man ir tikai eiro, atvadījos un gāju jau bēdīgs prom, bet jau pie pašas pie izejas kā pelēks robots-glābējs iznira bankomāta siluets. Netraucēti izņēmu banknotes ar zīmīgo "In God we trust" uzrakstu un devos atpakaļ, kur tādējādi tomēr tiku pie sava pirkuma. Vadītāja pēc norēķināšanās aizsūtīja mani samainīt četrpaku pret jaunu un sparīgi nolika bojāto alus bundžu uz administrācijas nodaļas letes, kur tā nekavējoties apšļāca trīs tuvāko datoru monitorus, ieskaujot visus ar raksturīgo maizes aromātu. Atgriezies no otra veikala gala ar nevainojamas kondīcijas bundžām, sakrāvu pirkumu mugursomā, tikmēr izsmējāmies un nospriedām, ka tas bija "some good fun".