- 23.11.21 02:15
-
Tukša runa ir paņemt vienu statistisku izņēmumu vai retumu un ļaužu iebiedēšanas dēļ ap to savīt emocionāli iekrāsotu žēlabu stāstu. Cik ir to zem 40, kuri "asarām acīs" nožēlo, ka nesavakcinējās? Lielais jautājums turklāt skan šādi: cik ir to zem un virs 40, kuri "asarām acīs" j a u t a g a d nožēlo, ka vakcinējās? Tādi gadījumi ir, bet mediju un valstsvīru uzkurinātā vispārējā baiļu un neuzticības atmosfēra neļauj šiem gadījumiem piegriezt nepieciešamo vērību.
Reductio ad Hitlerum, skatoties, piemēram, uz Austrijas topošo sanitāro iekārtu, arvien vairāk kļūst laikmetīgi, lai vai cik ļoti mēs to negribētu.
Precizēšu - es neesmu pret "vakcinācijas atbalstīšanu", pasarg Dievs, lai vakcinējas tie, kuri grib un cik grib kaut sešreiz - ja vien ir izvērtējuši visus riskus, zināmos un nezināmos nezināmos un pieņēmuši lēmumu ar savu galvu, nevis pārkopējot citu dažādās kastēs runājošo galvu tarkšķus. Es esmu kategoriski pret piespiedu vakcināciju un sertifikātu normalizēšanu, savukārt no šī kategoriskuma izriet arī bažas un rūpe par daudzu sapotētu cilvēku komformismu un acu pievēršanu uz klaji amorālu prakšu normalizēšanos.