- 22.11.21 22:51
-
Tu laikam nevēlies saskatīt acīmredzamo, ka paniskās bailes no vīrusa un nāves dažos ir radījušas šo piepešo (bet paredzamo) vēlmi un vajadzību pēc šķeloša sanitāra totalitārisma. Tiesa, bailes ir abpusējas, te https://www.tabletmag.com/sections/scien
ce/articles/needle-points-vaccinations-c hapter-one labi aprakstīts, kā vieniem saasināti izpaužas evolucionāras bailes no bakteriālas infekcijas, savukārt otriem tas pats izpaužas potes sakarā. Nevaru beigt atkārtot, ka pierādījuma nasta gulstas uz tiem pirmajiem - viņiem ir jāspēj racionāli un izsvērti pamatot sanitārā totalitārisma vēlamību, jo viņi to vēlas ieviest un viņiem ir vairāk bail no slimības, tādēļ viņi ir gatavi iejaukties ķermeņa status quo, kamēr otriem ir vairāk bail no šaubīgas medicīniskas manipulācijas, kas izmaina ķermenisko status quo. Pagaidām šādi pamatojumi par labu pirmajiem nav redzēti, un varu pateikt priekšā, ka arī nebūs, jo piespiedu vakcinācija ir neētiska un prettiesiska, un covid nav ebola.
Dīvaini iedomāties, ka nevakcinētie savu argumentāciju nebalsta institūciju atzinumos un statistikās. Lai nu ko šie pandēmiju gadi pierādījuši, tad drīzāk to, ka tomēr ir atšķirība starp labu un sliktu zinātni. Turklāt ar zinātni, institūcijām un plikiem ekspertiem te nepietiek, jo šobrīd tēma jau ir iebraukusi dziļā ētikas un politikas laukā.
Padomā, vai kritiskā beztiesiskuma un uzkrītošas tirānijas situācijā pats nepiesauc "mīlestības darbus" kā piesegu komformismam. Slavenais luterāņu mācītājs Dītrihs Bonhēfers, kurš piedalījās sazvērestībā pret Hitleru, pēcāk cietumā skaidrojot sev savas izvēles, pat apgalvoja aptuveni, ka tirānicīds arī var būt mīlestības darbs. Kāds gudrs valdnieks sirmā senātnē teica: "Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram."