- 2.11.21 13:54
-
Varētu rasties jautājums - kam ir izdevīgi izplatīt viltus ziņas par šo tēmu? Šeit es Tev piekrītu, ka tā ir Mamona neredzamā roka, bet nedaudz citādā veidā. Pirmkārt, ļoti uzskatāmā ienākumu nevienlīdzība, īpaši ASV, bet arī Āzijā un daudzviet arī ES, cilvēkos rada augsni veidot sazvērestības teorijas. Jo ir grūti sev izskaidrot, kāpēc "tiem tur" ir saldā dzīve (reizēm nebūt ne salda, bet palielīties soctīklos ar foto no 15 minūšu īrētas jahtas ir nepieciešamība daudziem kompleksu māktajiem), bet pašam jāraujas divos darbos, lai savilktu galus, jāvelta laiks, lai cīnītos par savu taisnību neefektīvas birokrātijas apstākļos, jāpacieš lielpisētas krātiņam līdzīgie apstākļi, kas ir nomācoši, regulāri medijos jākonstatē kārtējais liela izmēra korupcijas fakts. Cilvēki, iespējams, grib citādāku, viekāršāku dzīvi. Un reizē dzīvo ilūzijā, ka visiem citiem iet labāk, izņemot viņus pašus. Koruptīvās netaisnības piesedzošā un uz status quo saglabāšanu orientētā valsts pārvalde lielas daļas cilvēku apziņā kļūst par ienaidnieku, par sazvērniekiem kopā ar lielajām industrijām, jo īpaši farmācijas. Mans minējums - viltus ziņu satura nekritiska pieņemšana un dalīšanās ir psiholoģisks kompensācijas mehānisms, kas liek uz brīdi sajusties labāk un atrast tikpat niknus domubiedrus. Tam palīdz soctīklu ievirzes pastiprināšanas jeb informatīvo "burbuļu" algoritmi. Ir diezgan skaidrs arī, kurp tas var aizvest un atsevišķās valstīs niknums jau izlaužas reālos protestos.
Tā kā valdībai kopš pieaugošās skepses par mediju uzticamību nav instrumenta kā cilvēkus atstulbināt, tai atliek izmantot ekonomiskās sviras. Nevajag cēloņus meklēt starp sekām - tie ir jāmeklē tur, kur tie ir - cilvēku viegli iespaidojamās apziņas labirintos, to slinkumā vai laika trūkumā iedziļināties daudzpusīgos faktos, to karstgalvībā un tendencē vienkāršāko izskaidrojumu pieņemt kā ticamāko un izrietoši veiktajās individuālajās izvēlēs. Kā arī attiesmei pret valsts pārvaldi, kas daudziem ir līdzīga nesavaldīga pusaudža attieksmei pret pārmērīgi stingru māti vai tēvu. Mīlestības deficīts šādās attiecībās ir abpusējs, un vienīgā iespēja ir labticīga tuvināšanās un kopīgās sarunās pacietīgi pavadīts laiks.
Tagad par svarīgāko šķietamajā dilemmā. Svarīgākais ir tas, ka ar vakcinēšanos var būtiski samazināt nāves risku. Nāves jeb termināls risks ir seku jeb ietekmes uz indivīdu ziņā bezgalīgi asimetrisks un neatgriezenisks. Var nomirt kāds, kurš ir ticis ārstēts. Bet, izņemot Lācara gadījumu, nevar izārstēt to, kurš jau nomiris. Tāpēc ekspertu ietektā darbību secība - vakcinācija -> novērsts terminālais risks -> ja vakcinētajam gadās tomēr saslimt, tad tam izstrādājas dabiskā imunitāte pret Covid -> ja nē, tad periodiski jāveic balstvakcinācija, ir loģiska un pašsaprotama.
Lai arī samarietim neviens ar pistoli nestāvēja klāt, viņš ar savu kātbūtni arī nevienu neapdraudēja. Viņa mīlestības stāsts ir par to, ka ievainotais jūds bija uz nāves sliekšņa, visu pamests, jo jūdi samariešus regulāri pazemoja. Samarieties izglāba dzīvību kādam, no kura visi bija novērsušies.
Šodienas tuvākā mīlestības stāsts ir par to, lai mēs ar savu rīcību nevis kādu izglābtu, bet ar savu izvēli būtiski samazinātu varbūtību kādu nogalināt. Vai arī - būtiski samazinātu varbūtību kādu nogalināt ar savu izvēli. Un - paradoksāli - šobrīd valsts ierēdņi, ārsti un eksperti ir tie, kas mēģina mūsos atdzīvināt izpratni, kas ir šī brīža mīlestības darbs. Paradoksāli, jo daudzos naids pret savu nevarību dzīves grūtību priekšā ir tik liels, ka ticība, ka šie profesionālie cilvēki vēlas savai tautai labāko, daudzos ir zudusi', un aiz valsts pārvaldes visiem aspektiem rēgojas Leviatāna ķetna (tā tur ir, bet korupcijas veidolā, kas ir nesaistīta problēma). Varbūt būtu laiks sevī izkopt lielāku ticību šiem cilvēkiem, sākot arī piedalīties iestāžu darba uzlabošanā ar saviem rakstiski iesniegtajiem ieteikumiem. Vismaz pagaidām neredzu citu veidu kā katram individuāli sākt mazināt (ne)uzticēšanās plaisu. Vismaz man tas palīdz nedzīvot ar iedomu aizmiglotu skatienu un neuzkrāt naidu pret iedomātu pretinieku.