- 1.11.21 22:51
-
Tiksim skaidrībā ar terminiem, lai izslēgtu kategoriju kļūdas. Pirmkārt, veselais saprāts un sirdsbalss ir apziņas dažādo izpausmju divas daļas - racionālais un emocionālais prāts. Savukārt sirdsapziņa parasti ieslēdzas "pēc tam", kad cilvēks atskārst, ka ir kļūdījies. Racionālais balstās statistikā, emocionālais līdcietībā. Starp abiem gadās konflikti, piemēram, ja sirds liek just līdzi ietiepīgiem un niķīgiem bērniem, bet prāts saka, ka te tomēr vajadzīgs nedaudz mīļas stingrības.
Atlaist vai neatlaist no darba par nevakcinēšanos ir pietiekami nopietna ētiska dilemma, pilnīgi piekrītu. Bet pieņemsim, ka neatlaiž un neuzstāj uz vakcinēšanos. Statistika runā diezgan skaidri, ka vakcinētajos vīruss inkubējas īsāku laiku, tātad varbūtība kādu aplipināt ir mazāka. Bet nevakcinētie ar lielāku varbūtību aplipina kolēģus. Viens nevakcinētais nomirst, diviem paliekošas sekas veselībai, vakcinētie kaut kā izvelk. Ko tad teiks vadītājam sirdsapziņa?
Kā tad lemt par pareizāko jeb samērīgāko rīcību? Vai tā, lai valdībai nekad nebūtu taisnība? Bet valdības, kā rakstos rakstīts, tak visiem ir no Dieva ieceltas, kādas nu pelnījuši.
Pieņemu, ka kompromiss būtu nevakcinētajiem (tiem, kuriem vakcinēšanās profesijas specifikas dēļ ir noteikta kā obligāta) izrakstīt valsts apmaksātas darba nespējas lapas līdz ārkārtas situācijas beigām puses no līdzšinējā atalgojuma apjomā. Neliela papildus slodze ekonomikai, bet māte - valsts būs par saviem pilsoņiem parūpējusies, līdzsvarojot tiesības uz brīvu izvēli (ne)vakcinēties ar sociālo nodrošinājumu un sabiedrības drošību.
Savukārt tiem, kam ārsta zīme par alerģiju, kompensēt pilnā apmērā no līdzšinējo ienākumu apjoma, labticīgi un pacietīgi ignorējot iespējamo pārkāpumu risku, ārstiem izrakstot fiktīvas. Vai arī nosakot ārstiem, kas kŗāpjas, sodu - licences atņemšanu.
Šāda pretīmnākšana gan, protams, būs uz to rēķina, kas novakcinēsies un turpinās strādāt un maksāt nodokļus', lai uzturētu tos, kas sēdēs dīkā. Ceru, ka sirdsapziņas balsij te būs ko teikt. Bet, pat ja nē, esam taču dāsna un saprotoša tauta.