visnotaļ svētīga pēcpusdiena man šoreiz pagadījās.
un tās rezultātā:
- manam basam tagad ir čehols;
- esmu sabildējis visu, ko tapu apsolījis;
- kā arī sabildēju kaudzi ar bildēm, ko nevienam nesolīju - savam priekam, tā teikt;
- un paspēju pavazāties kādu stundiņu pa gaisu, kurš ir bikucīt svaigāks par to, kāds ir manā ofisā. līdz ar to mans sagurums ir kļuvis tāds patīkamāks. un uz miegu arī nevelk tik ļoti, kā pa dienu.
mjā, tās (un ne tikai tās) bildes varbūt kāsdreiz arī salikšu inetā. varbū.