"Laime · tur · vien, · kur · miroņi · trūd · - · lūdz · Dievu, · lai · piesūta · trieku!"

Esmu pieēdusies līdz nelabumam un secinājusi, ka nežēlīgi nomestais svars beidzot ir atpakaļ.

Ar šo pasludinu jūzeri rombs par gada labāko dānceri!

Tātad kāda jēga vispār par kaut ko sapērties un kaut ko mēģināt ietekmēt? Žēl, ka nebūs gribētais gala rezultāts? Man liekas, šāds žēlums bojā nervus.

P.S. Es biju augstākās domās par saviem nerviem. Izrādās, tie vēl ne tuvu nav atpakaļ sliedēs.

Cik apbrīnojami jocīgi.

Tur vispār nekā nav. Tur man nekā nav.

Šodien piedzīvoju vismīlīgāko un draudzīgāko šķiršanos savā vēsturē.

Pirmo reizi mūžā tumsas iestāšanās manī raisa paniskas sajūtas.

Nepieklājīgi vēlu dodos mājās no skolas. Stacijā kāds labi ģērbts kungs gados mani uzrunā un vēlas iepazīties. Atbildu, ka man jāskrien. Viņš sāk pārmest man un visai sabiedrībai steigu, nevīžību, bailes no sevis. Visam piekrītu, bet telefona numuru atstāt atsakos. Par to es dabūju pieklājīgu un sulīgu lamuvārdu gūzmu, kuru diemžēl līdz galam neizdodas noklausīties, jo trolejbusam veras ciet durvis.

Nebūt neizdevās aprakstīt to tik komiski, kā tas man pašai šķita.