Oriģinālā.
Šķiet, angļu dzeja tulkojumos izklausās ļoti sausa.
Patiesība tas pats ir ar E.Po sacerējumiem latviskajā tulkojumā. Angļu valodai pašai par sevi piemīt tāds kā iekšējs dzejiskums un emocionalitāte (kāds, piemēram, nav vācu valodai, bet ir tai pašai krievu un ļoti izteikti (cik man kāds zinātājs stāstījis) ir arābu valodai). Tādēļ tulkojot tos autorus, kas savas tekstuālās konstrukcijas būvē tieši uz šī valodas dzejiskuma un emocionalitātes pamatiem, zūd ļoti būtisks slānis un rezultāts (lielākoties) ir diezgan pliekans un virspusējs teksts (apmēram kā klausīties mūziku caur vāju atskaņotāju, kas nespēj izteikt visu ieraksta skaņas diapazonu). Lai gan, liela nozīme, protams, ir pašam lasītājam.