"Laime · tur · vien, · kur · miroņi · trūd · - · lūdz · Dievu, · lai · piesūta · trieku!"

jaa, es [ie taadiem piederu un dikti esmu lepna par sevi! :P

es gan nelepojos. tas ir slogs.

taa ir pasha izveele, taatad pseidoslogs

ak pēc šāda principa tiek vadriem pieķebināts "pseido" tas-tur. tātad ja es peimēram izlemsu pats nomirt, tā būš pseidonāve; ja es nolemšu tevi nogalināt, tā būs pseidoslepkavība? un ja es sevi pasludināšu par kristieti, es būšu pseidokristietis?

nu, ja tik vienkaarshoti un pat aprobezhoti visu uztvert, tad jaa, taa arii sanaaks ;)

mii tuu.
ar esmu aizdomaajies, vai taa nav skaade, ka man taads domas veids, bet citaadi laikam nevaru.

baigi ironiski,ne? :)

ir grāmatas, kuras nevar izlasīt neprotot lasīt. tāpat manuprāt jāizzin eksistenciālisms, lai pavērtos vieta jēgai un citām garīgām vērtībām. redz, rudens ārā, nevar takš galīgi atdalīt miesu no dvēs. nosals, tāpēc jābūt kā budam. kurš, redzot trīs seksīgas, bet mirušas, viņa šizas radītās dievietes meitas, spēj nedz ļauties kārdinājumam, nedz reibumā tās atgrūzt.

Jā, tas viss ir, lai nenosaltu. Bet, kad aizmiglojas skats no par daudz, tu apmulsti un apceri, un mēģini kaut ko pārdomāt. Pieradis pie šādas eksistēšanas formas, tu apbrīno pārējos, kas to dara savādāk. Patiesi!